Lasīšanas laiks: 4 min
Pēc vienpadsmit gadiem Anglijā Sandija Kutila ir atgriezusies mājās Latvijā un tagad dzīvo un strādā Valmieras novadā. Dzīvojot ārzemēs kopš pusaudzes gadiem, viņa ieguva vērtīgu pieredzi un atrada savu ceļu fotogrāfijas pasaulē, ko turpina arī dzimtenē. Tagad Sandija kopā ar kolēģi Lieni Poguli attīsta fotostudiju “Ami Creative Studio” Mūrmuižā un ar savu piemēru rāda, ka Latvijā var gan labi dzīvot, gan sekmīgi veidot biznesu, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Pusaudzes gadi svešumā: māksla, darbs un pieredze
Uz Angliju Sandija devās uzreiz pēc pamatskolas beigšanas. Sākumā viņa mācījās koledžā mākslas jomā, bet drīz vien sāka strādāt. Pirmie darbi bija kafejnīcās un veikalos, kā arī kā brīvprātīgajai, bet līdztekus Sandija vienmēr aizrāvās ar fotogrāfiju. Viņa fotografēja gan pasākumus, gan cilvēkus, un pamazām aizraušanās kļuva par viņas īsto aicinājumu.
Lai iegūtu pieredzi, Sandija piedāvāja kāzu pāriem bezmaksas fotosesijas, atklāti sakot, ka vēl tikai mācās. Daudzi piekrita, un labās atsauksmes drīz vien izplatījās no cilvēka uz cilvēku. Šis drosmīgais solis kļuva par viņas profesionālās karjeras sākumpunktu.
Dzīvojot Anglijā, Sandija iemācījās būt atvērtāka, pozitīvāka un labāk komunicēt ar cilvēkiem. “Tur tu iemācies smaidīt, uzsākt sarunu ar svešiniekiem un justies ērti. Latvijā ar to dažkārt ir grūtāk,” stāsta Sandija.
No sapņa par māju līdz dzīvei Latvijā
Lai gan dzīve Anglijā ritēja pilnvērtīgi, doma par atgriešanos Latvijā viņai nekad nepazuda. Covid-19 pandēmija un meitas piedzimšana paātrināja lēmuma pieņemšanu. “Man bija skaidrs – ja mums būs bērns, tad viņš augs Latvijā. Mēs ar vīru zinājām, ka gribam dzīvot laukos, tuvāk Valmierai,” saka Sandija. Vēl pirms pārcelšanās viņi jau bija nopirkuši zemes gabalu un sapņoja par savu māju.
Atgriežoties Latvijā, Sandijai nevajadzēja sākt visu no jauna. Viņa jau bija sakārtojusi dokumentus, uzturējusi kontaktus ar ģimeni un draugiem, un varēja uzreiz turpināt savu darbu. “Man patīk, ka šeit viss ir tuvāk, cilvēki pazīst viens otru, un daba ir visapkārt,” atzīst Sandija.
Arī Sandijas vīram Artūram atgriešanās bija sen gaidīts brīdis. Abi kopā viņi priecājas, ka viņu meitai ir iespēja augt tuvu dabai un latviskā vidē.
Radošā darbnīca Mūrmuižā
Fotogrāfēšana ir Sandijas galvenā nodarbošanās un sirdslieta. Ar pieredzi, ko guvusi Anglijā, viņa Latvijā jūtas droša, veidojot savu biznesu. Kopā ar domubiedri Lieni Poguli Sandija izveidoja “Ami Creative Studio” – fotostudiju Mūrmuižā. “Mūsu studija ir kā maza radošā telpa – ar dabisko gaismu, gaišām sienām un patīkamu gaisotni darbam. Prieks, ka to novērtē arī citi kolēģi,” stāsta Sandija.
Studijā notiek ne tikai fotosesijas, bet arī video un reklāmas materiālu uzņemšana. Telpa kļuvusi par vietu, kur sadarbojas radoši cilvēki no tuvākas un tālākas apkārtnes – Cēsīm, Gulbenes un citām pilsētām. Ziemā Sandija vairāk strādā iekštelpās, bet siltajā laikā aicina klientus uz fotosesijām dabā – starp ābeļziediem, pļavās, mežos.
Savas uzņēmējdarbības attīstībai Sandija izmantoja iespēju pieteikties Valmieras novada pašvaldības grantu konkursā remigrantiem. Atbalsts palīdzēs spert nākamos soļus, iekārtojot studiju un iegādājoties jaunu tehniku.
Pārliecība un iedrošinājums citiem
Sandija atzīst, ka atgriezties nebija grūti – viņai bija skaidra vīzija par to, ko vēlas darīt un kur būs viņas vieta. “Galvenais ir pamēģināt. Ja nesanāks, vismaz būsi mēģinājis, nevis tikai prātojis par to, kas būtu, ja būtu,” saka Sandija. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā var izveidot labu un piepildītu dzīvi, ja ir apņēmība, vēlme darboties un atvērtība jauniem izaicinājumiem.
Atgriežoties Latvijā, Sandijai ļoti palīdzēja ģimenes un draugu atbalsts, kas atviegloja iekļaušanos vietējā sabiedrībā. “Es citiem, kas domā par atgriešanos, noteikti ieteiktu meklēt atbalstu visos iespējamajos veidos – gan pie ģimenes un draugiem, gan uzzinot par iespējām, ko piedāvā pašvaldības un valsts iestādes,” iesaka Sandija. “Sarunājoties ar cilvēkiem un daloties pieredzē, var uzzināt daudz noderīgas informācijas un saprast, kā rīkoties tālāk.”
Sandija ne tikai pati uzdrošinājās atgriezties, bet arī iedrošina citus: “Latvijā var dzīvot labi. Šeit ir mūsu mājas. Un es ticu, ka atgriezīsies arī mana māsa, mamma, draugi – visi tie, kas ilgojas pēc dzimtenes.”
