Lasīšanas laiks: 3 min
Bērns, kurš iepriekš bija mācījies atbilstoši pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas (PMK) ieteiktajai speciālās izglītības programmai, tālākajām mācībām Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzijā netika uzņemts atbildīgo institūciju nepietiekami un neprecīzi sniegtās informācijas dēļ, pēc veiktās pārbaudes secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).
Pārbaude tika veikta Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā un Valmieras Pārgaujas sākumskolā.
IKVD vecākā eksperte Jana Veinberga aģentūrai LETA atklāja, ka pirmo pārkāpumu konstatēja Valmieras pilsētas pašvaldības PMK bērnam izsniegtajā atzinumā. Tajā komisija nebija norādījusi viņa veselības, spēju un attīstības līmeņa atkārtotas izvērtēšanas nepieciešamību un laiku vai arī klasi, līdz kurai būtu jāapgūst ieteiktā speciālās pamatizglītības programma.
Tāpat pārbaudes laikā tika konstatēts, ka Valmieras Pārgaujas sākumskolā speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem 5. un 6.klasē turpina apgūt skolēni ar pašvaldības, nevis valsts PMK atzinumu, kas ir pretēji normatīvajā regulējumā noteiktajam. Veinberga arī norādīja, ka esošie speciālās pamatizglītības programmas atbalsta pasākumi nav noteikti katram skolēnam atsevišķi atkarībā no individuālajām vajadzībām un nepieciešamiem atšķirīgiem atbalsta pasākumiem. Tas nozīmē, ka tie ir vispārīgi un bez izmērāma sasniedzamā rezultāta, tiek īstenoti ārpus mācību nodarbībām un nesakrīt ar PMK ieteiktajiem atbalsta pasākumiem.
Savukārt Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija esot sniegusi pretrunīgu skaidrojumu par to, kādēļ konkrētais bērns nav uzņemts 7.klasē. Ģimnāzijas uzņemšanas komisijas protokols liecina, ka bērnam tika “rezervēta vieta uzņemšanai skolā”, ja līdz 2021.gada vasaras beigām vecāki iesniegtu PMK atzinumu ar ieteikumu turpmāk apgūt vispārējās pamatizglītības programmu. Attiecīgi ģimnāzija bija iepazinusies ar bērna vidējo vērtējumu mācību priekšmetos gadā 6.klases liecībā un atzinusi bērna kopējo rezultātu par pietiekamu viņa uzņemšanai 7.klasē, aģentūrai LETA skaidroja Veinberga.
Vienlaikus Veinberga pauda, ka esošajā situācija varētu vainot arī bērna vecākus. Viņi pēc bērna iestājpārbaudījuma nokārtošanas nebija iesnieguši iesniegumu un nepieciešamos dokumentus ģimnāzijā, kas paredzēti bērna uzņemšanai 7.klasē. Tāpat viņi gan 5.klasē, gan arī 6.klasē nebija vērsušies PMK, lai tā varētu izvērtēt bērna veselības, spēju un attīstības līmeni un ieteikt atbilstošāko izglītības programmu. Arī mēģinājumus apstrīdēt ģimnāzijas faktisko rīcību no vecāku puses IKVD nebija saskatījis.
Lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos, ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu attiecībā uz skolēnu ar speciālajām vajadzībām izglītības ieguves nodrošināšanu, uzsvēra Veinberga. Attiecīgi būtu jānosaka, kādos gadījumos skolēnam ir jāapgūst speciālā izglītības programma un kādos gadījumos – vispārējā izglītības programma ar atbalsta pasākumiem. Tāpat būtiski noteikt, kad un cik bieži būtu jāatkārto skolēna veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa izvērtējums, kā arī kādai jābūt izglītības iestādes rīcībai, ja pēc uzņemšanas vispārējās izglītības programmā tiek konstatēts, ka skolēnam ir ieteikts apgūt speciālās izglītības programmu.
LETA jau ziņoja, ka tiesībsargs Juris Jansons ir saņēmis sūdzību par Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzijas rīcību, kas atteikusies uzņemt skolā bērnu, kurš iepriekš bija mācījies atbilstoši pašvaldības PMK ieteiktajai speciālās izglītības programmai.
Jansons aicina Izglītības un zinātnes ministriju turpināt darbu pie PMK darbības uzlabošanas un iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšanas Latvijā, ņemot vērā bērna intereses un visu bērnu tiesības iegūt izglītību atbilstoši savām spējām un savas dzīvesvietas tuvumā, kā arī nodrošinot iekļaujošas izglītības sistēmas attīstīšanu Latvijā.
Pašlaik tiesībsargs ir vērsies Valmieras novada pašvaldībā ar lūgumu novērst konstatētos trūkumus, organizējot izglītības procesu pašvaldībā, kas pārkāpj tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu tiesības vienlīdzīgi iegūt izglītību atbilstoši savām spējām.
Tikmēr Valmieras novada pašvaldība noraidījusi tiesībsarga pārmetumus par bērna tiesību uz izglītību ierobežošanu, jo attiecīgā skolēna vecāki paši neesot rīkojušies atbilstoši noteiktajai kārtībai.
Līdz ar to decembra sākumā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) bija uzdevusi IKVD veikt izpēti, kādēļ šāda situācija ir radusies.
