Lasīšanas laiks: 3 min
Lai noskaidrotu, ko valmierieši domā par ģimenes ārstu streiku un vai ir informēti par to, kur meklēt palīdzību, ja radušās veselības problēmas, portāls “Valmieras Ziņas” devās aptaujāt Valmieras iedzīvotājus.
Jāsecina, ka valmierieši kopumā ir labi informēti un zina ne tikai to, ka ģimenes ārsti streiko, bet zina arī, kur vērsties pēc palīdzības. Tāpat pret ģimenes ārstu streiku valmierieši ir gan atbalstoši un uzskata, ka par savām tiesībām ir jācīnās, gan domā, ka streiks nav īstais veids, kā cīnīties par savām tiesībām. Līdz šim ar ģimenes ārstu sniegtajiem pakalpojumiem Valmieras iedzīvotāji kopumā bijuši apmierināti.
“Ja jau viņiem ir par maz naudas, tad laikam jāstreiko. Ir jau citi, kas ļoti daudz strādā, vēl piestrādā vairākās vietās un skrien uz visām pusēm. Esmu novērojusi, ka ārsti ļoti daudz strādā cauru dienu. Esmu arī apmierināta ar līdz šim saņemtajiem pakalpojumiem no ģimenes ārstiem,” stāsta Anete.
“Nu, es nezinu, vai streiks nu ir tas īstais variants. Līdz šim gan esmu bijusi apmierināta ar saņemtajiem pakalpojumiem. Jāsaka gan, ka man ir 75 gadi, bet pagaidām mana veselība vēl ir diezgan laba un savu ģimenes ārstu esmu apmeklējusi ļoti maz,” lepojas Vija.
“Man liekās, ka tas ir veids, kā cilvēki cīnās par sevi un savām tiesībām. Tas ir tikai apsveicami. Skolotāji arī streikoja, tikai žēl, ka ne vienmēr visi ieklausās, sanāk, ka tas ir tikai tāds liels pasākums. Mums ģimenes ārsts ir turpat pie mājas, ļoti ērti. Salīdzinoši laukiem arī pietiekami bieži pieejams – divas reizes nedēļā ir pilnīgi pietiekami, ” pārliecināta ir Līga.
“Tās ir viņu tiesības. Ja ārsti uzskata, ka viņiem jāsaņem labāks atalgojums vai citas sociālās garantijas no valsts, tad kāpēc gan nē? Protams, mēs, kā parastie cilvēki, esam cietēji no tā,” spriež Rolands, kurš arī ir apmierināts ar līdz šim saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Savukārt kāda aptaujātā sieviete norādīja, ka par ārstu streiku nav informēta. Savu jaunu ģimenes ārstu viņa vēl nav apmeklējusi, jo nesen esot to nomainījusi, taču sadarbību ar iepriekšējo ārsti sieviete vērtē kritiski. Attieksme pret pacientiem bijusi atkarīga no ārstes noskaņojuma, kas ne vienmēr bijis labs. Īpaši kritiski viņa izteicās par kādas zobārstes rupjo attieksmi. Aizvedot bērnu, kuram bijis traumēts zobs, nācies uzklausīt pārmetumus par bērna nepieskatīšanu un citus apvainojumus.
