Lasīšanas laiks: 3 min
Līdzcilvēkos pamanīt izcilību un palīdzēt tai izpausties, pašiem kļūt par izcilībām, darot labus darbus – vadmotīvi, kas tika uzsvērti Valmieras novada fonda (VNF) desmitās dzimšanas dienas svinībās ceturtdienas, 10.septembra, vakarā. Norises vieta – Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu nodaļa – ar grāmatu plauktos esošajiem piedzīvojumiem piestāv desmit gadus vecam gaviļniekam un, svinību dienā mainījusies līdz nepazīšanai, atbalsta VNF mērķi ieraudzīt izcilo un neparasto ikdienišķajā.
“Valmieras novada fonds tic idejai par izcilību un nepieciešamību to atbalstīt. Izcilība paliek ierakstīta vēsturē, bet cilvēki, kuri palīdz tam notikt, veic cēlu darbu,”
klātesošos uzrunāja vakara vadītājs Ansis Bogustovs.
Tam piekrita viens no VNF dibinātājiem, padomes priekšsēdētājs Normunds Cercins, norādot, ka ieguldītais darbs palīdzējis veidoties spēcīgam kopienas fondam. Šajos gados apgūtais pusmiljons izlietots un iedzīvināts vietējiem iedzīvotājiem svarīgās norisēs.
Valmieras integrētās bibliotēkas direktore un viena no fonda dibinātājiem Daiga Rokpelne norādīja, ka izcilības atbalstīšana ir ceļš, ko VNF turpinās iet:
“Izcilību raksturo godprātīgs darbs. Fonds īsteno vienkāršus, bet vietējai sabiedrībai svarīgus projektus, vienlaikus ar vērienu un gudru skatu veroties nākotnē. Šodien esam bibliotēkā, jo, pirmkārt, “tāds tādu atrod”, bet, ja nopietni, mūs vieno kopīgas vērtības – esam demokrātiski, atbalstām solidaritāti, meklējam līdzcilvēkos talantu, aicinām ticēt saviem spēkiem un, iesaistot sabiedrību, kopā darīt labas lietas.”
Turklāt gan Valmieras bibliotēkas, gan VNF vārds pirms desmit gadiem vienlaicīgi izskanējis divās nozīmīgās konferencēs, nesot Valmieras vārdu plašajā pasaulē: VNF valdes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš uzstājies Ziemeļamerikā pasākumā, kas veltīts pirmā fonda pasaulē 300.dzimšanas dienai, bet Svetlana Sprūža, Valmieras integrētās bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja, pārstāvēja Valmieru Dienvidamerikā, piedaloties pasaules inovatīvo bibliotekāru tīkla konferencē.
Ansis Bērziņš, uzrunājot fonda draugus, kolēģus, partnerus, ziedotājus un domubiedrus, atzina:
“Vēl tagad nesaprotu, kāpēc dibinātāji, būdami vecāki un nopietnāki, man, tolaik divdesmitgadīgam puisim, kurš turklāt nav iedzimtais valmierietis, uzticēja šo svarīgo pienākumu un ticēja idejai. Šodien saku paldies par drosmi, esam kļuvuši par spēcīgu labdarības organizāciju. Vietējo ziedotāju ieguldījums ideju, kas svarīgas līdzcilvēkiem, īstenošanai – tas ir mūsu stāsts. Savukārt starptautiskā sadarbība ļāvusi redzēt plašāk un izdarīt vairāk.”
Fonda galvenie virzieni ir darbs ar ziedotājiem, izpratnes veicināšana par labdarību un tās nozīmi kopienā, vietējo iniciatīvu atbalstīšana, jauniešu motivēšana, lai turpinātos virzība brīvprātīgā darba un labdarības jomās, kā arī sociālās palīdzības sniegšana.
“Pusmiljons eiro ir piesaistītā nauda no ārvalstu resursiem, kas ieguldīta cilvēkos, kuri strādā ar jums, fonda uzturēšanai, projektiem, apkaimes attīstībai. 150 tūkstoši un vairāk – jūsu saziedotā naudas summa. Šajos desmit gados mums ir 200 unikālu ziedotāju. Vidējais ziedojuma apjoms gadā no viena cilvēka ir 70 eiro. Tas ir ļoti labs skaitlis, krietni virs tā, ko cerējām sagaidīt.”
Fonda galvenās vērtības bija vērojamas arī priekšnesumos – uzstājās gan tā darbinieki, gan jaunieši, kuri saņēmuši ziedojumu, gan projektu īstenotāji, gan fonda atbalstītāji. Paraudzīties uz lietām no cita skatpunkta, esot bibliotēkā pustumsā vēlā vakara stundā, aicināja Aija Andrejeva un Kaspars Ansons, kuri šādā ‘koncertzālē” uzstājās pirmo reizi.
Portāla “Valmieras Ziņas” intervija ar Ansi Bērziņu “Fonds bija viens no iemesliem, kāpēc paliku Valmierā” var lasīt šeit.
