Lasīšanas laiks: 2 min
2023. gada īsākā diena, kā arī astronomiskās ziemas sākums būs piektdien, 22. decembrī, liecina portālā “timeanddate.com” publicētie dati.
Gada garākā nakts būs nakts no 21. decembra uz 22. decembri. Saulgriežu brīdis, kad Zemes ziemeļu puslodē astronomisko rudeni nomainīs ziema, būs 22. decembrī plkst. 5.27.
Īsākajā dienā saule Rīgā lēks deviņos un rietēs plkst.15.43. Dienas garums būs vien sešas stundas, 43 minūtes un 31 sekunde. Salīdzinājumam – gada garākajā dienā, 21.jūnijā, saules spīdēšanas ilgums galvaspilsētā bija 11 stundas lielāks, sasniedzot 17 stundas un 52 minūtes.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst. 9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Balvu novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Dienvidkurzemes novada galējos dienvidrietumos saule rietēs plkst. 16.02.
Līdz 28. decembrim saullēkts kļūs vēl par minūti vēlāks nekā saulgriežos, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ. Agrākais saulriets ir jau 15. decembrī.
Astronomiskās ziemas beigas un pavasara sākums būs 20. marta rītā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.
Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.
Savukārt meteoroloģiskā ziema, tāpat kā pirms gada, Latvijā sākās jau 17. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles. Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6. februārī. Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.
