Lasīšanas laiks: 2 min
Svētdien ir saulgrieži un Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskā ziema.
Saulgriežu brīdis būs plkst. 17.03, liecina informācija portālā “timeanddate.com”.
21. decembris ir gada īsākā diena. Saules spīdēšanas ilgums Rīgā ir sešas stundas, 43 minūtes un 31 sekunde. Salīdzinājumam – vasaras saulgriežos dienas garums ir par 11 stundām un deviņām minūtēm ilgāks.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts decembra beigās kļūs vēl nedaudz vēlāks, un dienas garums pieaugs vēlāka saulrieta dēļ.
Agrākais saulriets bija jau 14. un 15. decembrī, kad saule Rīgā rietēja plkst. 15.41, savukārt vēlākais saullēkts būs 28. decembrī, kad saule galvaspilsētā lēks minūti pēc deviņiem.
Gada īsākās dienas ilgums citviet valstī ir no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā.
Saulgriežos visagrāk – plkst. 8.38 – saule lec valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts ir Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst. 9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Balvu novadā, kur saulriets būs jau plkst. 15.26, bet Dienvidkurzemes novada galējos dienvidrietumos saule rietēs plkst. 16.02.
Solārā ziema jeb gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu, sākās 6. novembrī un noslēgsies 4. februārī. Ziemassvētki ir solārās ziemas vidus.
Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad Latvijā sākās 23. novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem nulles. Tā beigsies, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstināsies virs nulles atzīmes, bet ne agrāk kā 6. februārī. Šis datums statistiski ir gada aukstākā diena Latvijā, un meteoroloģiskā pavasara iestāšanās iespējama tikai pēc šī datuma.
