Valmieras Ziņas

FOTO: Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā

Lasīšanas laiks: 5 min

Latvijas vieglatlēti šajā nedēļas nogalē Ogrē samierinājās ar trešo vietu Valsts prezidenta balvas izcīņā.

Latvijas komanda summā iekrāja 201 punktu, otrā ar 289 punktiem bija Lietuva, bet uzvaru ar 311 punktiem svinēja Igaunija.

Latvijas daudzcīņniece Ikauniece prezidenta balvas izcīņā startē individuālajās disciplīnās un sestdien ar diviem mēģinājumiem pārlēca 1,87 metru atzīmi, par diviem centimetriem apsteidzot igaunieti Greti Udras. Zīmīgi, ka Ikauniecei vajadzēja tikai divus mēģinājumus, lai pārvarētu 1,83, 1,85 un 1,87 metru augstumus, bet pēdējais no tiem kļuva par vieglatlētes jauno personisko rekordu.

Tikmēr Latvijas šķēpmetēji gan vīru, gan dāmu konkurencē izcīnīja otrās vietas. Latvijas rekorda turētāja Madara Palameika savu labāko rezultātu uzrādīja trešajā mēģinājumā, sasniedzot 62,16 centimetru atzīmi, kas bija gana, lai ierindotos otrajā vietā. Par uzvarētāju kļuva lietuviete Liveta Jasunaite, kura šķēpu raidīja 63,98 metrus tālu.

Arī Gatis Čakšs izcīnīja sudrabu ceturtajā mēģinājumā, šķēpu aizmetot vien 78,74 metrus tālu, bet Patriks Gailums izcīnīja trešo vietu ar rezultātu 76,81 metri. Teju četrus metrus tālāk par otrās vietas rezultātu šķēpu raidīja pirmās vietas ieguvējs lietuvietis Edis Matusevičs, sasniedzot 82,58 metru atzīmi.

Diska mešanas sektorā bronzu izcīnīja Dace Šteinerte. Viņa piektajā mēģinājumā disku raidīja 49,57 metru tālu, bet uzvarētāja ar 55,43 metriem bija lietuviete Ieva Zarankaite.

Sprinta distancē – 100 metru skrējienā – dāmu konkurencē starp latvietēm labākā bija Līga Vecbērza, kura, finišējot pēc 12,11 sekundēm, izcīnīja piekto vietu. Šādu pašu vietu vīru konkurencē izcīnīja arī Emīls Kristofers Jonāss, distanci veicot 10,82 sekundēs.

Savukārt 4×100 metru stafetes skrējienā abu dzimumu komandas ieņēma pēdējās vietas. Trīs komandu konkurencē dāmas ar rezultātu 47,46 sekundes ierindojās trešo vietu. Šajā disciplīnā uzvarēja lietuvietes, kuras distanci veica 45,84 sekundēs. Tikpat neveiksmīgs skrējiens padevās vīru komandai, kas finišēja ceturtajā jeb pēdējā vietā ar laiku 41,45 sekundes. Tikmēr uzvarētāji baltkrievi finišā ieskrēja drošā vadībā, finišējot pēc 40,49 sekundēm.

Individuālajā 400 metru skrējienā dāmu konkurencē Viktorija Osipenko finišēja ar rezultātu 58,03 sekundes, kas deva vien sesto vietu deviņu dalībnieču konkurencē. Tikmēr starp vīriem ātrākais šajā distancē bija latvietis Austris Karpinskis, kurš distanci veica 47,90 sekundēs un tuvāko sekotāju apsteidza par 29 desmitdaļām.

800 metru distancē sievietēm piektā palika Patrīcija Cīrule, finišējot pēc divām minūtēm un 8,52 sekundēm, bet septītā palika Agita Švetere.

Trīssoļlēkšanas sacensībās sievietēm augstvērtīgāko rezultātu uzrādīja Olga Ignatjeva, kura aizlecot 12,05 metru tālumā, ieņēma vien septīto vietu. Uzvarētāja lietuviete Dovile Dzindzaletaite aizlēca par vairāk nekā diviem metriem tālāk, sasniedzot 14,26 metru robežu.

Kārtslēkšanā sieviešu konkurencē Latvija palika bez medaļām, jo Anete Jete Meiere, pārvarot 3,40 metru augstumu, ieņēma ceturto vietu. Pirmos trīs pjedestāla pakāpienus šajā disciplīnā ieņēma Igaunijas sportistes.

Savukārt labākais Latvijas tāllēcējs Elvijs Misāns otrajā mēģinājumā aizlēca 7,46 metrus tālu un izcīnīja trešo vietu. Tikmēr igaunis Hans Kristiāns Hausenbergs aizlēca 7,77 metru tālumā un izcīnīja zelta godalgu.

Pagalam neveiksmīgi starti Latvijas skrējējiem padevās 1500 metru skrējienā, kur labākais no latviešiem bija Pauls Ārents, distanci veikdams trīs minūtēs un 56,09 sekundēs, kas viņam deva septīto vietu. Pirmo vietu izcīnīja igaunis Kaurs Kivistiks, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 47,96 sekundēm.

Tikmēr 3000 metru kavēkļu skrējienā, Latvijas vieglatlēte Kristīne Jevsejeva distanci veicot 12 minūtēs un 4,89 sekundēs, izcīnīja trešo vietu. Pirmo vietu ar laiku 11 minūtes un 52,87 sekundes izcīnīja igauniete Saina Mamedova.

5000 metru skrējienā Salvis Gruševs distanci veica 15 minūtēs un 22,88 sekundēs, kas ļāva izcīnīt otro vietu. Viņš par pusminūti atpalika no lietuvieša Egidijusa Adomkaita, kurš finišēja ar laiku 14 minūtes un 52,10 sekundes. Otrs Latvijas skrējējs Krists Siņicins nefinišēja.

Svētdien augstvērtīgāko rezultātu sasniedza igaunis Martins Kupers, kurš diska mešanā rīku raidīja 64,83 metru tālumā.

No pašmāju sportistu startiem kārtslēkšanā kungiem nepārspēts ar 5,25 metriem bija Mareks Ārents, bet trīssoļlēkšanā ar 15,89 metriem otro vietu guva Elvijs Misāns.

200 metru sprintā sievietēm otro vietu ar 24,37 sekundēm izcīnīja Patrīcija Karlīna Roshofa, bet tikpat garā distancē vīriem ceturto rezultātu ar 21,56 sekundēm sasniedza Jānis Leitis. 800 metru skrējienā no latviešiem labākais bija Daniels Bambals, kurš ar vienu minūti un 50,29 sekundēm izcīnīja trešo pozīciju.

Savukārt 100 metru barjerskrējienā otrā ar 13,45 sekundēm bija Latvijas vadošā daudzcīņniece Laura Ikauniece. Vīriem 110 barjerotajā distancē vienīgais no latviešiem finišēja Armands Buivids, kurš ar 15,68 sekundēm bija septītais.

Ikauniece piedalījās arī lodes grūšanā, kur ar 13,68 metriem bija sestā, piektajā vietā esošajai Lāsmai Pededzei piekāpjoties par sešiem centimetriem.

Tikmēr 10 000 metru soļošanā ar 41 minūti un 27,97 sekundēm otrais bija Ruslans Smolonskis, bet dāmām uz pusi īsākā distancē trešā ar 24 minūtēm un 35,09 sekundēm bija Modra Ignate.

Vesera mešanā vīriem, ar 62,34 metriem trešais bija Eļčins Gasanovs, bet dāmām piektā ar 47,52 metriem bija Kristiāna Poļakova. Diska mešanā vīriešiem ar 48,13 metriem sesto vietu guva Dāvis Oliņš, bet lodes grūšanā abi pašmāju sportisti palika pēdējie, Edgaram Berķim ar 14,94 metriem gūstot piekto pozīciju.

Tāpat pašmāju sportisti pēdējie bija arī 5000 metru skrējienā dāmām, kur piektā ar 17 minūtēm un 55,71 sekundi bija Kitija Valtere. Tikmēr 1500 metros piekto vietu ar četrām minūtēm un 31,69 sekundēm ieņēma Elēna Miezava, bet 3000 metru kavēkļu skrējienā vīriem Artūrs Niklāvs Medveds ar deviņām minūtēm un 21,03 sekundēm bija ceturtais.

400 metru barjerskrējienā trešais ar 53,10 sekundēm finišēja Gints Drigulis, bet dāmām sesto vietu ar vienu minūti un 2,98 sekundēm guva Māra Anna Zīverte. Augstlēkšanā kungiem ar 2,04 metriem piektais bija Rihards Bremze, bet tāllēkšanā dāmām Klinta Bļusina un Kristīne Deruma ar 5,76 metriem bija astotajā un devītajā pozīcijā.

Savukārt 4×400 metru stafetē Latvijas vīru kvartets bija otrais, bet dāmas palika trešajā vietā.

Tradīcijām bagātākās vieglatlētikas sacensības Baltijā – Valsts prezidenta balva vieglatlētikā – norisinājās sestdien un svētdien Ogrē. Divas dienas Baltijas valstu un Baltkrievijas spēcīgākie vieglatlēti cīnījās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās vieglatlētikas komandas titulu.

Sacensības tika aizvadītas jau 25.reizi, no tām jau astoto gadu formātā, kur par uzvaru kopvērtējumā cīnās Baltijas valstu vieglatlētu komandas. Pērn komandu kopvērtējumā ar desmit punktu pārsvaru triumfēja Lietuva, bet otro vietu ieņēma ilggadējā uzvarētāja Latvija.

Šīs sacensības no citām atšķiras ar to, ka uzvarētājus individuālajās disciplīnas apbalvo uzreiz norises vietā, savukārt Prezidenta kausu ieguvējus gan komandu, gan individuālajā kopvērtējumā apbalvo vēlāk, īpašā pieņemšanā pie Valsts prezidenta.

Aktuālais jautājums

Kā vērtē Valmieras apzaļumošanu, puķu dobes, rotācijas apļu stādījumus vasaras sezonā?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Aicinām darbā tehniskās palīdzības automobiļa vadītāju  DARBA PIENĀKUMI: tehniskās palīdzības sniegšana transportlīdzekļu evakuācija transportlīdzekļu remonts transportlīdzekļu sagatavošana tehniskai apskatei  PRASĪBAS PRETENDENTIEM: profesionālā vai vispārējā vidējā izglītība DE, CE kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība vēlama D, CE kategorijas transportlīdzekļa vadītāja pieredze vismaz 2 gadi labas saskarsmes un komunikācijas prasmes pieredze transportlīdzekļu remontu veikšanā  UZŅĒMUMS PIEDĀVĀ: darbu stabilā uzņēmumā darba samaksu no 1600 EUR (pirms nodokļu nomaksas) darba laiku pēc grafika: dežūra 08.00 – 17.00, 2.dežūra 08.00 – 21.00. pilnas sociālās garantijas veselības apdrošināšanas iespējas dinamisku un profesionālu darba vidi  CV ar norādi vakancei „Tehniskās palīdzības automobiļa vadītājs” iesniegt: sūtot elektroniski uz info@vtu-valmiera.lv personīgi SIA „VTU Valmiera”, Reģ.nr. 40003004220, administrācijas ēkas „Brandeļi”, Brandeļi, Kocēnu pagasts, Valmieras novads, personāla daļā darba dienās no plkst. 09:00 līdz 16:00. Sazināsimies ar pretendentiem, kuri būs izvirzīti nākamajai atlases kārtai. * Iesniegtos personas datus SIA “VTU VALMIERA” izmantos, lai konkursa kārtībā noteiktu vakancei atbilstošāko kandidātu. Ja kandidāts vēlas, lai viņa personas dati tiktu saglabāti SIA “VTU VALMIERA” iekšējā datu bāzē ar mērķi tos apstrādāt citos SIA “VTU VALMIERA” personāla atlases konkursos, tad pieteikumā vakancei lūdzam kandidātam norādīt savu piekrišanu personas datu saglabāšanai. Profesija: AUTOMOBIĻA VADĪTĀJS Darba vietas adrese: LATVIJA, Brandeļi, Brandeļi, Kocēnu pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darbības joma: Pakalpojumi Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2026-08-21 Kontaktpersona: CV ar norādi vakancei lūdzu sūtīt uz e-pastu info@vtu-valmiera.lv vai iesniegt personīgi

Pievienojies mūsu komandai! Valmieras Kultūras centrs (turpmāk – Iestāde) aicina darbā skaņu un gaismas operatoru uz nenoteiktu laiku. Darba vietas adrese: Rīgas iela 10, Valmiera Ja Tev ir vēlme: nodrošināt skaņas un gaismas iekārtu un to vadības sistēmas darbību un attīstību Iestādē; veikt skaņotāja un gaismošanas operatora pienākumus pasākumos Iestādēs telpās un ārpus tām Iestādes; piemērot skaņas un gaismas mākslinieciskos risinājumus pasākumos, plānot un organizēt apskaņošanas un gaismošanas procesu, kā arī veikt pasākumu apskaņošanu un gaismošanu; piedalīties Iestādes organizēto pasākumu tehniskajā uzbūvē un nobūvē, sniegtu tehnisko atbalstu; pārzināt darbā lietojamo tehnisko un elektroiekārtu darbības principus, lietošanas noteikumus; un ja Tev ir: vismaz divu gadu pieredze līdzīgā darbā vai amatā; labas datorprasmes; valsts valodas prasmes atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām; kompetences: prasme patstāvīgi pieņemt lēmumus un organizēt savu darbu; lieliskas komunikācijas spējas; precizitāte; pozitīva un atbildīga attieksme pret darbu; prasme sadarboties un strādāt komandā; mēs piedāvājam: pamatalgu pārbaudes laikā 985.00 EUR, pēc pārbaudes laika 1035.00 EUR pirms nodokļu nomaksas; iespēju saņemt atvaļinājuma pabalstu darba un dzīves līdzsvaram par labu darba sniegumu; darba devēja līdzfinansētu veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika beigām, kā arī citas sociālās garantijas/labumus atbilstoši darba rezultātam un normatīvajos aktos noteiktajam; drošu un sakārtotu darba vidi; darbu atsaucīgu kolēģu komandā. CV un pieteikuma vēstuli lūdzam iesniegt Valmieras Kultūras centrā (adrese: Rīgas iela 10, Valmiera, Valmieras novads) vai nosūtīt uz e-pastu kultura@valmierasnovads.lv ar norādi “Skaņu un gaismas operatora amatam” līdz 2026. gada 24. augustam. Tālrunis papildu informācijai: 27767401. Profesija: SKAŅU OPERATORS Darba vietas adrese: LATVIJA, Rīgas iela 10, Valmiera, Valmieras nov. Darbības joma: Elektronika / Enerģētika / Elektroenerģija Pieteikto vietu skaits: 1 Aktuāla līdz: 2026-08-24 Kontaktpersona: kultura@valmierasnovads.lv 27767401

Mūsu partneri