Lasīšanas laiks: 3 min
“Food Union” grupas uzņēmumi šogad uz Ķīnu plāno eksportēt 300 tonnas piena par trim miljoniem eiro, savukārt nākamgad apjomi varētu augt līdz 10 miljoniem eiro, šodien valdību informēja “Food Union” grupas vadītājs Normunds Staņēvičs.
Zemkopības ministrija šodien valdību informēja par jaunu eksporta tirgu apgūšanas procesu pārtikas nozarē. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aicināja “Food Union” pārstāvi pastāstīt ministriem par to, kā uzņēmums iekarojis Ķīnas tirgu.
Staņēvičs informēja, ka “Food Union” būtiski ietekmēja Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, kā rezultātā būtiski kritās “Food Union” apgrozījums. Tāpēc “Food Union” pievērsās Latvijas tirgum, kā arī aktīvāk sāka apgūt eksporta tirgus, tajā skaitā Ķīnu.
Darbs ar piena eksportu uz Ķīnu sācies 2013.gadā, bet pērn tika nosūtīta pirmā “Food Union” saldējuma krava, taču šogad jau tiek eksportēts piens. Tāpat “Food Union” šogad ielikusi pamatakmeni savai rūpnīcai Ķīnā, ko plānots pabeigt 2017.gada jūnijā.
“Ķīna ir būtisks eksporta tirgus Latvijas piena pārstrādātājiem, tomēr piens nav produkts ar pievienoto vērtību. Ir jādomā par smalkākiem un sarežģītākiem produktiem. Tāpēc plānojam Ķīnā ražot sieriņu “Kārums”, jogurtu, un piedāvāt sabalansētu pārtikas grozu Ķīnas bērniem,” sacīja uzņēmējs.
Staņēvičs uzsvēra, ka Ķīna var kļūt par “Food Union” nozīmīgu eksporta tirgu, taču ar valsts palīdzību vajadzētu sekmēt arī Latvijas tēlu. “Lai turpinātos sadarbība starp Latviju un Ķīnu, ir jāveido labas starpvaldību attiecības, jāizveido labi oficiālie komunikācijas kanāli, jāstāsta, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē un mums ir labas piena ražošanas tradīcijas,” uzsvēra Staņēvičs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka valdība uzņēmēja teikto saprot. Premjers piebilda, ka Latvijas produktu popularizēšanā ir veikts liels darbs un tas tiks arī turpināts.
Kā ziņots, lai gan piena, gaļas un zivju produkcijas ražotāji pēc Krievijas embargo noteikšanas aktīvi meklējuši un atraduši jaunus noieta tirgus, pusotra gada laikā tos visus nav izdevies pilnībā noturēt, līdz ar to dažādiem pasākumiem nepieciešams aktīvāks valsts atbalsts, norādīts Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā.
Laikā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam piena produktu eksports sākts uz 20 jauniem tirgiem par kopumā 3,7 miljoniem eiro, kas ir 1,6% no kopējās eksportētās piena produktu vērtības. Tikmēr patlaban no jaunajiem tirgiem aktīvi ir 16. Vislabāk veicies tādos eksporta galamērķos kā Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Japāna, Gruzija, Jordāna, Kirgizstāna, Ķīna.
Gaļas produktu eksports minētajā laikā sākts uz deviņiem jauniem tirgiem, un tā vērtība sasniedz 1,9 miljonus eiro, kas ir 1,8 % no kopējās eksportētās gaļas un gaļas produktu vērtības. Taču līdz 2016.gada pusgada beigām no jaunajiem galamērķiem saglabājusies tikai Kosova. Vienlaikus būtiski izdevies kāpināt eksportu uz līdzšinējiem tirgiem – Beļģiju, Čehiju, Franciju, Norvēģiju, Uzbekistānu, Spāniju.
Saldētu zivju segmentā eksports sākts kopumā uz desmit jauniem tirgiem, kopējai vērtībai sasniedzot 0,26 miljonus eiro, kas ir 0,2% no eksporta vērtības, taču arī šeit šogad saglabājās tikai viens aktīvs jaunais tirgus – Serbija. Eksporta apjomus izdevies kāpināt uz diviem jau agrāk apgūtiem tirgiem – Portugāli un Gruziju.
Savukārt zivju konservu segmentā pusotra gada laikā eksports sākts uz 11 jauniem tirgiem, tostarp Ķīnu, Ēģipti, Honkongu, Makao, Meksiku, Jaunzēlandi, Somāliju u.c., kopējai vērtībai sasniedzot 0,4 miljonus eiro, kas ir 0,3% no kopējās eksporta vērtības. No šiem tirgiem patlaban aktīvi tikai četri – Ķīna, Ēģipte, Honkonga un Somālija, kā arī sākts eksports uz tādiem jauniem galamērķiem kā Panama, Papua-Jaungvineja un Irāka.
