Lasīšanas laiks: 5 min
Salaspilī norisinājās otrā Green4HEAT reģionālā darba grupa, kurā pašvaldību pārstāvji, siltumapgādes uzņēmumu eksperti un enerģētikas speciālisti diskutēja par energokopienu attīstību Latvijā. Pasākums notika Interreg Europe programmas projekta Green4HEAT ietvaros, kas vērsts uz zemas temperatūras siltumapgādes risinājumu ieviešanas paātrināšanu, veicinot sadarbību un zināšanu apmaiņu starp reģioniem, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Latvijā enerģētiskā neatkarība un ilgtspējīgi risinājumi kļūst arvien aktuālāki, un viens no veidiem, kā samazināt energoresursu izmaksas un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ir energokopienas. Tās ir organizācijas, kurās iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi sadarbojas enerģijas ražošanā un patēriņā, balstoties uz pašpatēriņa un vietējās enerģētikas attīstības principiem.
Ilvija Ašmane, Latvijas Lauku foruma pārstāve, norādīja:
“Energokopienas ir iespēja iedzīvotājiem kļūt ne tikai par enerģijas patērētājiem, bet arī par tās ražotājiem un pārvaldniekiem. Tas nozīmē lielāku kontroli pār izmaksām un enerģijas piegādēm, īpaši reģionos, kur centralizētā siltumapgāde nav pieejama vai ir dārga.”
Viņa papildināja, ka Vācijā energokopienas bieži izveido kā kooperatīvus, kuros iedzīvotāji var ne tikai iegādāties zaļo enerģiju, bet arī kļūt par līdzīpašniekiem saules un vēja enerģijas parkiem. Līdzīgi piemēri vērojami arī Nīderlandē, kur biomasas siltumapgādes stacijas tiek izveidotas, apvienojot vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus.
Regulējuma attīstība un praktiskie izaicinājumi
Lai gan energokopienu princips ir vienkāršs – kopīgi ražot un lietot enerģiju –, to ieviešana prasa skaidru regulējumu un finansiālu atbalstu. Latvijā pēdējā gada laikā veikti nozīmīgi soļi, lai nodrošinātu juridisku bāzi energokopienu attīstībai.
Gunārs Valdmanis, Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis, uzsvēra, ka 2024. gada 10. decembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 808 nosaka energokopienu reģistrācijas un darbības nosacījumus, kā arī elektroenerģijas kopīgošanas mehānismus.
“Likumdošana ir kļuvusi elastīgāka, un energokopienas var darboties plašākā teritorijā nekā citās Eiropas valstīs, taču galvenais izaicinājums joprojām ir cilvēku informētība un spēja vienoties,” norādīja Valdmanis.
Lielāks potenciāls elektroenerģijas energokopienām
Darba grupā tika secināts, ka Latvijā elektroenerģijas energokopienām ir lielāks attīstības potenciāls nekā siltumenerģijas energokopienām. To galvenokārt nosaka elektroenerģijas pārvades infrastruktūras plašā pieejamība, kas ļauj uzreiz uzsākt energokopienu izveidi, neieguldot lielos infrastruktūras attīstības projektos.
Edgars Augustiņš, enerģētikas eksperts, norādīja:
“Elektroenerģijas kopīgošanas mehānismi ir salīdzinoši vienkārši un efektīvi, kamēr siltumapgādes energokopienām nepieciešami ievērojami infrastruktūras uzlabojumi un augstas sākotnējās izmaksas.”
Tika apspriesta arī iespēja iedzīvotājiem piedalīties energokopienās kā investoriem, ne tikai kā enerģijas ražotājiem. Vācijā un Dānijā veiksmīgi darbojas modeļi, kuros energokopienu biedri var ne tikai patērēt saražoto elektroenerģiju, bet arī ieguldīt kopienas infrastruktūrā, nodrošinot stabilu un atjaunojamu energoapgādi.
Latvijā jau šobrīd centralizētā siltumapgāde ir labi attīstīta, tāpēc siltumapgādes energokopienas var nebūt tik aktuālas kā elektroenerģijas kopienas. Tomēr atsevišķās teritorijās, kur centralizētās siltumapgādes tīkli nepastāv, energokopienas var kļūt par alternatīvu risinājumu.
Secinājumi: kā veicināt energokopienu attīstību Latvijā?
- Pašvaldību atbalsts un iesaiste – Pašvaldībām jāspēlē aktīva loma energokopienu attīstībā, nodrošinot juridisko un organizatorisko atbalstu, palīdzot piesaistīt investīcijas un koordinēt iedzīvotāju interesi.
- Finansējuma pieejamība – Bez valsts un ES fondu atbalsta energokopienām būs sarežģīti attīstīties. Ir nepieciešami īpaši atbalsta instrumenti, kas palīdzētu segt sākotnējās investīcijas.
- Sabiedrības informētība – Lai iedzīvotāji varētu izmantot energokopienu priekšrocības, nepieciešama plašāka komunikācija un izglītojošie pasākumi. Veiksmīgas pieredzes stāsti no Latvijas un ārzemēm var kalpot par pamudinājumu citu kopienu veidošanai.
- Tehnoloģisko risinājumu pielāgošana – Lai energokopienas būtu ekonomiski dzīvotspējīgas, ir jāizmanto modernas tehnoloģijas – saules paneļi, siltumsūkņi, enerģijas uzkrāšanas risinājumi.
- Elastīgi juridiskie mehānismi – Pateicoties Ministru kabineta noteikumu Nr. 808 pieņemšanai, Latvijā tagad ir skaidra normatīvā bāze energokopienu attīstībai.
“Salaspils Siltums” pieredze un nākotnes iespējas
Salaspilī jau darbojas viens no Latvijā modernākajiem siltumapgādes uzņēmumiem – “Salaspils Siltums”, kas aktīvi ievieš inovatīvus risinājumus un izmanto saules enerģiju siltumapgādes nodrošināšanai.
Uzņēmums savā darbībā izmanto saules kolektoru lauku ar 1720 paneļiem, kas spēj saražot līdz pat 20 000 MWh siltumenerģijas gadā. Tāpat “Salaspils Siltums” ieviesis zema temperatūras siltumtīklus un siltumsūkņu risinājumus, kas uzlabo sistēmas efektivitāti un palīdz samazināt CO₂ emisijas.
“Mēs redzam, ka centralizētās siltumapgādes attīstībai ir milzīgs potenciāls, īpaši jaunbūvējamās teritorijās. Ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, siltumsūkņu un saules kolektoru kombinācijas, ļauj nodrošināt stabilu un izmaksu ziņā prognozējamu siltumapgādi,” uzsvēra uzņēmuma pārstāvis Roberts Kaķis.
Darba grupas noslēgumā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt “Salaspils Siltums” katlumāju un saules kolektoru parku, iepazīstoties ar uzņēmuma īstenotajiem modernizācijas projektiem.
Projekts Green4HEAT ir cieši saistīts ar Vidzemes plānošanas reģiona ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem. Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Attīstības programma līdz 2027. gadam izceļ reģiona prioritātes virzībā uz zema oglekļa ekonomiku, energoresursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Šajos plānošanas dokumentos īpaši uzsvērta nepieciešamība veicināt energoefektivitātes risinājumus, kas palīdzētu samazināt atkarību no fosilā kurināmā un integrēt atjaunīgos energoresursus.
Projekta laikā tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem, sniedzot vadlīnijas, kā veicināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu ieviešanu reģionā. Tas radīs impulsus ne tikai tehnoloģiskajām izmaiņām, bet arī attieksmes maiņai sabiedrībā, veidojot lielāku pieprasījumu pēc videi draudzīgām un ilgtspējīgām siltumapgādes sistēmām.
Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
