Lasīšanas laiks: 4 min
Ceļu remontdarbu iepirkumu konkursi ir jāizsludina ziemā, nevis pavasarī, aģentūrai BNS norādīja SIA “Mobil Asfalts” izpilddirektors Māris Rozentāls.
“Diskusijās par ceļu remonta finansējumu jārunā arī par to, kad un kā to izmanto, piemēram, labāk būtu izsludināt iepirkumus ziemā, lai jau maijā zinātu, kur iedurt lāpstu, nevis remontdarbus sākt, tuvojoties rudenim,” norādīja Rozentāls.
Viņš stāstīja, ka uzņēmējiem pietrūkst prognozējamības. Piemēram, gada sākumā valdība varētu pateikt, ka būs noteikts naudas apjoms, kurš tiks ieguldīts ceļu atjaunošanā un tas tiks laicīgi apgūts. Savukārt uz tā pamata uzņēmēji varētu veidot investīcijas.
“Protams, neviens nezina, kā veiksies iepirkumos, taču jebkurā gadījumā būtu kaut neliela, bet tomēr skaidrība. Tiesa, jāatceras, ka arī solījums par ceļu nozarē ieguldāmajiem līdzekļiem ne vienmēr garantētu prognozējamību. Valsts solījums par naudu neko nedod, ja tas laicīgi netiek izpildīts, kā rezultātā to nevar apgūt sezonālu ierobežojumu dēļ. Vēl viena no problēmām ir nevēlēšanās domāt par uzņēmējiem kā kopumu, kas veido valsti un tās ekonomiku, strādājot un maksājot nodokļus,” atzina Rozentāls.
Eksperts piebilda, ka ceļu nozarē valstij nav ne tikai prognozējamības, bet nav arī atbilstošas projektēšanas. “Neviens nedomā par to, kā būs pēc desmit gadiem, netiek veikta pienācīga ceļu uzturēšana, jo laicīgi nemaina ceļu virskārtas, kas savukārt noved pie ceļu priekšlaicīgas degradācijas,” uzsvēra “Mobil Asfalts” vadītājs.
Pēc viņa domām, minētās problēmas varētu atrisināt arī bez papildu finansējuma. “Finansējumu var laicīgi saplānot gadiem uz priekšu. Mēs maksājam dažādus nodokļus par ceļu izmantošanu, bet kāpēc nevar paredzēt, ka katru gadu daļa no nodokļu ieņēmumiem tiks novirzīta ceļu infrastruktūras uzturēšanai? Ja tas tā tiktu darīts, tad uzņēmēji zinātu, ka katru gadu ir paredzēts konkrēts daudzums līdzekļu ceļu atjaunošanai, visi iepirkumi notiktu decembrī, mēs varētu zināt, kur lāpstu iedurt maijā. Pagaidām tas viss izklausās pēc sapņa,” piebilda uzņēmējs.
Rozentāls atzina, ka nesakārtota nav tikai valsts politika attiecībā uz ceļu būvi, bet arī uzņēmumu attieksme, jo, piemēram, lielākajai daļai Latvijas ceļu nozares uzņēmumu ir sava asfaltbetona rūpnīca.
“Gluži kā Ķīnā, katrā sētā vēlamies vārīt čugunu. Tā rezultātā cieš gala produkta kvalitāte – uzņēmēju ir daudz, bieži vien to darbībā netiek pilnībā kontrolēta un tirgū tiek nodoti produkti, par kuru atbilstību konkrētiem standartiem varētu pastrīdēties. Turklāt valda arī nežēlīga konkurence. Pat vecajā Eiropā neatradīsim tādu ceļu nozares konkurences piemēru kā Latvijā – maza valsts ar mazu finansējumu, bet ar tik daudz spēlētāju. Piemēram, Zviedrijā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt ceļu nozarē strādājošos uzņēmumus. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – pie mums vēl nav noticis tirgus konsolidācijas process un nežēlīgais kapitālisms vēl joprojām turpinās,” stāstīja Rozentāls.
Pēc uzņēmēja domām, nākotnē jānotiek tirgus dalībnieku konsolidācijai – spēlētāju paliks mazāk, tie apvienosies vai transformēsies. Turklāt būs grūtības ar finansējumu un lieliem projektiem ne tikai tādēļ, ka Eiropas nauda beigsies, bet arī iedzīvotāju skaita samazinājuma dēļ.
“Neskatoties uz to, ceru, ka ceļu nozarē tiks sakārtoti vitāli svarīgie jautājumi – gan naudas nepieciešamībā, gan arī kā un kad to izmantot. Vienu gadu var pastrādāt arī sūrāk, lai pārējos desmit viss notiktu raiti. Ja nekas nemainīsies, uzņēmēji un arī valsts turpinās ciest, ceļi bruks, cilvēki brauks projām un nodokļu masas nebūs,” uzskata Rozentāls.
“Mobil Asfalts” izpilddirektors atzinīgi novērtēja pēc satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) iniciatīvas izveidotās ekspertu grupas redzējumu par autoceļu sakārtošanas modeli, kur galvenie ieteikumi paredz veikt visu Latvijas ceļu izvērtējumu, ceļu fonda vai speciālā budžeta atjaunošanu, nodrošināt aizņēmumu iespējas, izšķirties par ceļu lietošanas maksājumu piesaisti ceļu remonta finansējumam, kā arī ieteikt nodokļu un nodevu pārskatīšanu transporta jomā.
Kā ziņots, valsts autoceļu atlikusī vērtība ir 1,55 miljardi eiro, bet pašreizējais valsts autoceļu nolietojums ir 3,41 miljards eiro, aprēķinājusi Satiksmes ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa ilgtspējīga un prognozējama autoceļu sakārtošanas modeļa izstrādei.
Tāpat aprēķināts, ka kopš 1991.gada valsts autoceļiem ir uzkrājies remontdarbu deficīts 4,5 miljardu eiro apmērā. Eksperti secina, ka ceļu vērtība samazinās un zaudējumi tautsaimniecībai palielinās, un patlaban tie sasniedz 880 miljonus eiro.
