Lasīšanas laiks: 3 min
“Piena nozare nav vienīgā lauksaimniecības joma, kuru Krievijas noteiktā embargo dēļ piemeklējuši grūti laiki. Problēmas ir arī citās nozarēs,” intervijā portālam “Valmieras Ziņas” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Par to, kāda ir šā brīža situācija dažādās lauksaimniecības nozarēs, un kādi risinājumi tiek piedāvāti zemniekiem, lasiet turpinājumā.
Jādomā jaunas stratēģijas
“Runājot par ilglaicīgām stratēģijām, jāteic, ka to īstenošana nav vienkārša,” stāsta Dūklavs. “Piemēram, piena nozarei bija izveidota ļoti laba stratēģija, bija pozitīvi eksporta rādītāji, arī kooperatīvi darbojās un attīstījās veiksmīgi, taču Krievijas embargo izjauca visas ieceres. Un tagad mums ir jādomā pavisam cita stratēģija, koncentrējoties uz nozares saglabāšanu, nevis attīstīšanu. Līdzīgi bija arī ar cūkkopības nozari, kad to satricināja Āfrikas cūku mēris. Pirms tam izveidotā stratēģija tika veiksmīgi īstenota – tirgos bija labas cenas, cūkaudzētājus apmierināja nozares attīstība. Taču diemžēl mūsu stratēģijā nebija iekļauta Āfrikas cūku mēra iespējamība. Nācās domāt, ko darīt, kādus biodrošības pasākumus ieviest, kā izšaut mežacūkas utt.”
Embargo ietekmējis vairākas nozares
Piena ražotājs ir neaizsargātākais, jo galvenais veids, kā viņš var realizēt svaigpienu, ir, aizvedot to uz pārstrādes uzņēmumu. To nav iespējams, piemēram, tirgot parkā garāmgājējiem. Līdz ar to arī piena pārstrādātāji sastopas ar dažādām problēmām, cenšoties atrast veidus, kā saražoto produkciju pārdot. Kā iespējamo risinājumu var minēt jaunu tirgu meklēšana, ko līdz šim pārstrādātāji nebija darījuši pietiekami cītīgi ārpus Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm. Par laimi, šobrīd tas notiek, jo zivju produkcijas eksportam ir parādījušies deviņi jauni tirgi, kopumā pēc embargo ir parādījušās 16 jaunas valstis, uz kurām eksportējam. Taču produkcijas apjoms, kuru pārdodam, ir salīdzinoši niecīgs, ja salīdzinām to ar iepriekšējo, un var secināt, ka Krievijas embargo ir ietekmējis vairākas nozares, nevis tikai pienkopību.
Ar līdzšinējo atbalstu nepietiek
Iepriekš minētās problēmas nav radušās saimniecisku darbību rezultātā, tās ir ļoti politizētas. Runājot par to arī Eiropas Komisijā, kļuva skaidrs, ka lauksaimnieki ir kļuvuši par galvenajiem cietējiem, lai gan viņiem nav nekāda sakara ar Krimu un visu pārējo. Tas, ko šobrīd vajadzētu darīt, ir, mēģināt sniegt atbalstu tiem, kuri ir nonākuši šādā situācijā. Diemžēl atbalsta apjoms ir nepietiekošs. Piensaimniekiem piešķirtais ārkārtas atbalsts 6 miljonu eiro apmērā ir tikai neliels ielāps uz liela cauruma, un tas neko būtisku nemaina, tikai palīdz nomaksāt, piemēram, procentus bankām vai arī segt izdevumus par barību un medikamentiem. Līdz šim jau trīs reizes ir sniegta palīdzība no valsts budžeta un divas reizes no Eiropas Savienības. Kopumā tie ir aptuveni 50 miljoni eiro.
Lauksaimniekiem piedāvā vairākus risinājumus
Tiekoties ar lauksaimniekiem, zemkopības ministrs atbildēja uz viņu jautājumiem, kā arī pastāstīja par iespējamiem šā brīža lauksaimnieku problēmu risinājumiem. “Mēs panācām, ka zemniekiem ir iespēja uz laiku atlikt nodokļu maksāšanu, taču tas nenozīmē, ka viņi tiek pilnībā atbrīvoti no šiem izdevumiem. Par to, cik ilgs šis periods būs, nav skaidrs, taču kopējā summa turpina pieaugt. Līdzīgi ir arī tiem, kuri aizņēmušies kredītus bankās. Viņi saņem maksājuma brīvdienas, taču tajā pašā laikā tik un tā ir jāmaksā procenti,” norāda Dūklavs.
Šo un arī citus risinājumus es neuzskatu par labiem, drīzāk par tādiem, kuri piemēroti krīzes situācijām. Būs pieejami vairāki risinājumi, no kuriem ikviens lauksaimnieks varēs izvēlēties sev nepieciešamos. Piemēram, sadarbojoties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, ir iespējams saņemt konsultācijas, lai saprastu, kurš no risinājumiem konkrētajā situācijā būtu atbilstošākais. Kā vēl vienu no alternatīvām šajā brīdī var minēt arī pārorientēšanos uz gaļas lopkopību vai aitkopību, kā to jau ir izdarījuši vairāki lauksaimnieki.
Kā atzīst Dūklavs, nav vienas konkrēta veida, kā atrisināt visas problēmas. Kas vienam der, otram ne. Tādēļ ir radītas vairākas palīdzības iespējas un garš saraksts ar iespējamiem risinājumiem, no kuriem zemniekiem jāizvēlas sev atbilstošākos.
