Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas autoparks ir otrs vecākais Eiropā, turklāt 50-80% automašīnu tehniskajās apskatēs tiek konstatēti būtiski bojājumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Transportlīdzekļu tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien turpināja vērtēt iedzīvotāju iniciatīvu pagarināt termiņu, kādā tiek veikta transportlīdzekļu tehniskā apskate.
Automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 13,17 gadi. Vēl vecākas automašīnas Eiropā ir tikai Maltā (13,8 gadi), bet vidējais automašīnu vecums Eiropā ir 8,3 gadi.
Liepiņš deputātus informēja, ka ar pirmo reizi tehnisko apskati nespēj iziet 45% no automašīnām, turklāt 18% tiek konstatēti būtiski defekti balstiekārtā. Dienā vidēji 13 automašīnām tehniskās apskates laikā tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, 61,7% no šīm automašīnām apskates laikā iziet no ierindas bremžu sistēma.
“Lielākā daļa autovadītāju savu automašīnu defektus novērš tikai tieši pirms vai pēc tehniskās apskates. Tehniskās apskates naktīs, kad automašīnu var pārbaudīt par velti, 80% automašīnu tiek konstatēti būtiski defekti. Palielinot tehniskās apskates periodiskumu līdz reizei divos gados, vēl vairāk pieaugs bīstamā tehniskā stāvoklī esošu automašīnu skaits,” uzsvēra Liepiņš.
Deputāts Ainārs Latkovskis (V) norādīja, ka secinājumu izdarīšanai būtu nepieciešama sīkāka informācija par to, cik bieži tehniskas problēmas konstatētas automašīnām līdz divu gadu vecumam, divus līdz piecus gadus veciem auto un piecus līdz desmit gadus veciem auto.
Liepiņš norādīja, ka šādu informāciju CSDD sagatavos uz nākamo komisijas sēdi.
Liepiņš arī norādīja, ka automašīnu tehnisko stāvokli būtiski ietekmē ceļu stāvoklis. Latvijā ir viszemākais ar melno segumu klāto ceļu īpatsvars Eiropā – tikai 21% no kopējā ceļu garuma. Nākamie zemākie rādītāji ir Ungārijā (43%) un Igaunijā (60%).
“Jāņem vērā arī tas, ka 42% no ceļiem ar grants segumu un 48% no ceļiem ar melno segumu ir sabrukuši. Tas transportlīdzekļu tehnisko stāvokli ietekmē ļoti būtiski,” norādīja Liepiņš.
Viņš piebilda, ka Eiropā vispārpieņemtā norma ir tāda, ka automašīnām ar nobraukumu virs 100 000 kilometru jāpievērš pastiprināta uzmanība. Latvijā pirmajos piecos ekspluatācijas gados 70% automašīnu pārsniedz 100 000 kilometru nobraukumu. Vidēji gadā viena automašīna nobrauc 17 000 kilometru.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins norādīja, ka varētu diskutēt par tehniskās apskates biežuma samazināšanu automašīnām līdz noteiktam vecumam, vai noteiktam noskrējienam, taču samazināt tehniskās apskates biežumu visam autoparkam būtu ļoti riskanti.
Iniciatīvas iesniedzējs Saeimā Ivars Stieģelis norādīja, ka šai iniciatīvai galvenais ir finansiālais pamatojums. “Neviens no laba prāta negrib braukt ar bojātu auto, bet cilvēkiem nav naudas, lai izietu tehnisko apskati reizi gadā,” uzsvēra Stieģelis.
Liepiņš gan oponēja, ka finansiālais ieguvums būtu tikai maksa par tehnisko apskati – 25-30 eiro gadā, jo transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevas jebkurā gadījumā ir jāmaksā katru gadu.
BNS jau ziņoja, ka iniciatīva “Transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšana reizi divos gados”, kuru parakstījuši 10 570 pilsoņi, Saeimā iesniegta šī gada augustā.
Iniciatīva paredz mainīt pastāvošo termiņu, uz kādu patlaban CSDD tiek izsniegta atļauja automašīnai piedalīties satiksmē. Tiek piedāvāts pagarināt termiņu un veikt transportlīdzekļu tehnisko apskati reizi divos gados, kā tas notiek, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā un citur.
Saeimas Kārtības rullis iedzīvotājiem paredz iespēju vērsties parlamentā ar vismaz 10 000 pilsoņu parakstītu iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Tas nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
