Lasīšanas laiks: 3 min
Būvniecībā situācija ir ļoti mainījusies un tam ir jāpiemērojas gan pasūtītājiem, gan attīstītājiem – pircēji kļūst prasīgāki gan pret nekustamā īpašuma kvalitāti, gan ekspluatācijas izdevumiem, uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidents Normunds Grinbergs.
Eksperts atzīst, ka Latvijā virzība uz inovatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kā tas notiek citviet Eiropā, ir ļoti lēna, jo attīstītāji nevēlas gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgākā laika periodā.
Šā gada 25.augustā norisināsies konference “Būvniecība. Arhitektūra. Pilsētvide”, kur tiks spriests par aktualitātēm, inovācijām un izaicinājumiem, kas sagaida Latvijas būvniecības nozari. Vēl pirms konferences pārdomās dalās būvniecības un nozares eksperti LBA prezidents Normunds Grinbergs un SIA “5.iela” arhitekts Ints Pujāts.
Pēdējos gados būvniecībā būtisks akcents tiek likts uz ekspluatācijas izmaksām, samērojot pašas celtniecības izmaksas ar to, cik eiro par kvadrātmetru vēlāk būs jāmaksā par būves un telpu ekspluatāciju.
Pēc eksperta domām, pasūtītājam ir jāizšķiras, ko tas vēlas iegūt – energoefektīvu vai par zemu cenu uzceltu būvi. “Ja jau projektēšanas posmā tiek domāts par iespējamajām ekspluatācijas izmaksām, tad jau laikus var rast piemērotākos risinājumus,” skaidro Grinbergs.
Aktuāla ir kļuvusi energoefektivitāte, lai gan būvnieki vēl ir būtiska izaicinājuma priekšā – kā to nodrošināt par saprātīgu cenu. Energoefektīva un zema enerģijas patēriņa mājas ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju. Turklāt mūsu klimatiskajā joslā ir svarīgs ikviens paņēmiens, kas palīdz samazināt izmaksas par siltumenerģiju un elektrību.
Eksperti secina, ka normatīvajos aktos definētās minimālās energoefektivitātes prasības ir pietiekami adekvātas, taču nav īsti skaidrs, kas notiek tad, ja šīs prasības netiek ievērotas.
Noteiktu energoefektivitātes līmeni var panākt ar prasmīgu projektēšanu, piemēram, maksimāli izmantojot saules enerģiju un tuvinoties pasīvās mājas principam, lai caur logiem ieplūst vairāk enerģijas, nekā tā tiek atdota.
Nākamais solis ir inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, taču tās sadārdzina izmaksas par apmēram 25-30%, un šie ieguldījumi atmaksājas ļoti lēni. Kaut arī apsaimniekošanas izmaksas pēc tam ir ļoti zemas, reti kurš pasūtītājs ir gatavs gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgu laiku, atzīst Pujāts.
Kopumā pasūtītāji meklē inovācijas, kas ļauj ietaupīt laiku, samazināt ikdienas tēriņu un palielināt personiskās ērtības, skaidro Pujāts. Laika ietaupīšanu vislabāk nodrošina tehnoloģijas, kas ļauj attālināti kontrolēt ēkā notiekošos procesus un piemērot tos konkrētām vajadzībām.
Taču reālā situācija ir tāda, ka spēcīgas inovācijas atbalsta vien daži attīstītāji un pasūtītāji. Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem arhitekts min “Latvijas valsts mežu” jauno biroju ēku, kurā plaši izmantots koks.
Koks ir labs, dabisks un drošs būvniecības materiāls, kurš ilgus gadus līdz galam netika novērtēts. Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta līmētā koka izmantošanai būvniecībā. Eksperimentālos nolūkos ir tapis koka tilts Tērvetē, kā arī tiek attīstīta līmētā koka paneļu ražošana.
Eksperti atzīst, ka tiklīdz cilvēkiem ir brīvi līdzekļi, tā viņi vēlas uzlabot vidi sev apkārt. Austrumeiropā to īpaši izjūt pēdējos desmit piecpadsmit gadus, savukārt citur pasaulē domā par ilgtspējīgākiem risinājumiem.
