Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” aicina ieinteresētās puses līdz 24.jūlijam izteikt viedokli par projekta “330kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulīna pārbūve Latvijas teritorijā” realizāciju, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Pārbūves laikā nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni – tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kilovoltu (kV) līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus, skaidroja kompānijas valdes loceklis Arnis Staltmanis.
Īstenojot projektu, iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietojuma maiņa pa esošās līnijas asi.
Būvniecību plānots sākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks sākta līnijas uz Tsirgulīnu pārbūve, kurai Igaunijas pusē rekonstrukcija ir jau veikta. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
Projekts paredz, ka abas līnijas pārsvarā saglabās esošās trases – patlaban abas līnijas Latvijas teritorijā posmā no apakšstacijas Valmierā līdz Latvijas-Igaunijas robežai šķērso Beverīnas novada Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastus, Strenču novada Plāņu pagastu, kā arī Valkas novada Valkas pagastu.
Līniju atrašanās vietas netiks būtiski mainītas, taču atsevišķiem zemju īpašniekiem mainīsies apgrūtinājums, par ko tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas. Paredzams, ka individuālās sarunas ar zemju īpašniekiem par apgrūtinājumu un kompensāciju līgumu slēgšanu sāksies 2021.gadā.
Visiem zemju īpašniekiem, kurus skar projekts, ir nosūtītas informatīvas vēstules ar aicinājumu izteikt viedokli par projektu. Ieinteresētās puses viedokli par projektu var izteikt rakstiski vai telefoniski sazinoties ar “Augstsprieguma tīkla” Starptautisko attīstības projektu dienesta vadītāju Antonu Kutjunu, e-pasts: antons.kutjuns@ast.lv, tālrunis +37167728148.
Uzņēmumā informēja, ka abas minētās elektropārvades līnijas ir būvētas pagājuša gadsimta 1960. un 1970.gados, šo līniju caurlaides spējas atšķirības ziemas un vasaras sezonā traucē korektai elektroenerģijas tirgus darbībai. Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina ar jaunām, lielākas caurlaides spējas līnijām, lai nodrošinātu lielāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu-Dienvidu virzienā, kā arī uzlabotu elektroapgādes drošumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs.
Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēts 2025.gadā.
Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% ir Eiropas Savienības (ES) Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums.
Sākotnēji, 2020.gada martā, bija paredzēts organizēt trīs sabiedriskās apspriešanas sapulces, bet saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtējo situāciju, Valkā un Beverīnas novada Brenguļos tās tika atceltas.
