Lasīšanas laiks: 4 min
“Ar kopīgi dziedātajām dziesmām, ugunskuru un meitenēm skaistos ziedu vainagos cittautiešiem parādām, ka mums šie svētki ir ļoti īpaši. Lielākā daļa uztur ciešu saikni ar Latviju, turklāt uzskatu, ka nesam Latvijas kultūru pasaulē,” stāsta Lea Liepiņa, kura pašlaik dzīvo Spānijā un kopā ar citiem tautiešiem darbojas biedrībā “Levantes latvieši”.
Par to, kā vasaras saulgriežus, ievērojot latviskās tradīcijas, svin ārzemēs, portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Lea Liepiņa, kura ar ģimeni dzīvo Spānijā, Valensijas pilsētā, un Helga Pētersone, kura ar ģimeni dzīvo Skotijā, netālu no Obanas pilsētas.
Spānijas latviešiem Jāņu atzīmēšana ir vieni no lielākajiem svētkiem, kas pulcē tur dzīvojošos tautiešus. “Pagājušajā gadā dienvidaustrumu krasta pilsētiņā Olivā sanāca kopā apmēram simts latviešu Latvijas vēstniecības Spānijā un Latviešu biedrības Spānijā kopīgi rīkotajā pasākumā. Šogad biedrības rīkotajās Jāņu svinībās Segovijā “Latviskās dzīves ziņas dienā” par latviešu tradīciju uzturēšanu gādās arī latviešu postfolkloras un folkroka grupa “Iļģi”. Pirmo reizi tur tiks vadīts arī viens no ģimenes godiem Kūmības, paredzētas arī tematiskas lekcijas un darbnīcas. Tā kā attālums no citiem Spānijas reģioniem līdz Segovijai ir krietni liels, cilvēki rīko arī mazākus pasākumus – Tenerifē, Basku zemē, kur sanāca kopā Ziemeļspānijas latvieši, tikko mums bija Levantes reģiona sanākšana (Spānijas dienvidaustrumos).”
Arī Helga stāsta, ka Jāņi svinēti katru gadu.
“Atzīmējam kopā ar ģimeni un ārzemju draugiem, kuriem arī šie svētki kļuvuši par tradīciju, laicīgi jau gaida uz tiem ielūgumu. Katru gadu pievienojas arī kāds jauns svinētājs.”
Abas sievietes stāsta, ka ievērotas Jāņu svinēšanas latviskās tradīcijas.
“Tā kā dzīvojam lauku vidē, esam vienmēr pie dabas. Lasām Jāņu zāles, pinam vainagus, dziedam, iekurinām grilu, ugunskuru. Mans draugs Mārtiņš gaļu iemarinē jau divas dienas iepriekš, neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa ir alus,”
stāsta Helga.
“Ar vainagiem nav vienkārši, jo parasti šajā laikā te normāla gaisa temperatūra ir +30 grādi, kad pļavas ziedi izdeg. Tas atšķiras dažādos reģionos. Tā kā šogad pulcējāmies kalnu apkaimē, tur bija zaļāks, salasījām pat liepziedus, pļavā saplūcām pelašķus, magones un āboliņu. Pērn, kad svinējām pie jūras, vainadziņiem varēja izmantot gandrīz tikai efeju zarus,”
stāsta Lea.
Lea priecājas arī par valodu sajaukumu, ļaujot bērniem, papildus dzimtajai, apgūt arī citas valodas un iepazīt dažādas kultūras.
“Valodu sajaukums šādos pasākumos ir ļoti šarmants. Var dzirdēt ne tikai latviešu un spāņu, bet arī krievu, norvēģu, angļu, franču un pat islandiešu valodas. Varam saklausīt arī daudz kopīgā. Piemēram, latviešu valodai ar tālo islandiešu valodu līdzīgi vārdi ir “šķiņķis”, “gurķis” un citi.”
Lea un Helga stāsta, lai gan pasaulē atzīmē vasaras vidus svētkus un spāņiem pat ir savas San Juan svinības, ir jāizskaidro par Jāņu dienas nozīmi Latvijā.
“Ārzemniekiem eksotika nav mūsu siers, bet gan tas, ka mēs, dažas sievas no Latvijas, mēģinām to siet. Tāpat arī ne pati dziedāšana, bet tas, ka zinām vārdus no galvas vismaz 20 dziesmām. Ugunskurus šeit nedrīkst kurināt, bet, dažādi improvizējot, padomājam arī par dzīvās uguns radītu noskaņu. Madridē ir latviešu deju grupa “Luste”, pērn viņu sagatavotais priekšnesums bija ļoti skaists,”
stāsta Lea.
Arī Helga norāda, ka par svētkiem ir jāpaskaidro, kas ne vienmēr ir viegli izdarāms.
“Svarīgi ir pašiem uzturēt tradīcijas un par tām stāstīt. Šeit dzīvojošie ir daudz atvērtāki pārmaiņām un jaunumiem, nekā sākotnēji varētu šķist. Mājās marinētu gaļiņu notiesāt un iedzert alu neviens neatteiksies, lai kāds arī būtu tas dīvainais latviešu iemesls. Turklāt pamēģiniet ārzemniekam ieskaidrot, kas ir papardes zieda meklēšana,”
smejas Helga.
Galvenā atšķirība, kā norāda Lea, ir dienas garums:
“Spānijā vakarā ātrāk satumst, savukārt no rīta saule lec vēlāk, tāpēc šeit saullēktu neviens īsti neuzņemas sagaidīt. Tā kā +30 grādos ar ņieburu un biezajiem vilnas brunčiem ir ļoti karsti, tie tiek uzvilkti tikai pēc saulrieta. Bet par lietaina laika iespējamību un odiem Jāņos gan nav jāsatraucas.”
¡Feliz noche de San Juan!
Happy Midsummers Night!
Priecīgu Jāņu dienu!
