Lasīšanas laiks: 3 min
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs ierakstīts ambiciozs mērķis – rūpniecība veido 20% no IKP. Raidījumā „Īsi un konkrēti” Ekonomikas ministrijas un Valmieras, Līvānu, Brocēnu un Bauskas pašvaldību pārstāvji diskutēja par iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem šķēršļiem šī mērķa sasniegšanā, un kāpēc šobrīd varam runāt vien par 12-14% no IKP, turklāt statistika vēl ir neskaidra.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms skaidro, ka gan no iedzīvotāju, gan uzņēmējdarbības skatu punkta ražošanas attīstībā dominē Rīga, tomēr arī reģionos situācija turpina attīstīties un izlīdzsvaroties. Kā labie piemēri reģionos tiek minēti AS Valmieras Stikla Šķiedra, SIA Cemex, SIA Lielzeltiņi, SIA Bauskas Alus, SIA ronis, LRS „Mūsa SIA” un optisko šķiedru ražošanas uzņēmumi Līvānos.
Pēc K. Soma teiktā, ir 3 pamatlietas, kas ietekmē rūpniecības attīstību un veicina investoru piesaistīšanu. Tās ir – infrastruktūra, pieejamais darbaspēks un izmaksas. Latvija ir atvērta investoriem un tiek apkalpoti visi investoru pieprasījumi, arī no A-Āzijas vai NVS valstīm.
K.Soms: Investorus ietekmē viss, kas notiek ekonomikā un kas notiek reģionā kā tādā. Protams, ja reģionā ir sava veida saspīlējums, investori sāk skatīties uzmanīgāk. Apkalpoto investoru skaits ir samazinājies, bet nevarētu teikt, ka tas ir būtisks samazinājums, drīzāk, tās ir piesardzīgas gaidas, piesardzīgas skatīšanās uz to, kas notiks ekonomikā un kā tālāk Latvijas ekonomika attīstīsies krīzes posmos.
Līvānu tehnoloģiju un inovāciju centra vadītāja Zane Gaiduka, analizējot situāciju loģistikas un transporta nozarē, kas radusies uzlikto Krievijas sankciju dēļ, pauda bažas, ka no Latgales var aizplūst uzņēmēji uz citiem reģioniem.
Z.Gaiduka: Uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kad nepieciešams pārorientēties uz R-Eiropas valstīm. Un ja tā notiks, tad uzņēmējiem vairs nebūs pamata palikt Latgalē, Līvānos, jo tad kravu plūsma notiks caur Rīgu.
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Baiks uzver, ka ir grūti piesaistīt investorus reģionos. Reģionu infrastruktūra, komunikāciju tīkli nevar konkurēt ar Rīgu vai lielajiem attīstības centriem.
J.Baiks: Rīgā investoriem nekas nav jādara, jo tur ir infrastruktūra, osta, cilvēki, skolas, viss jau ir. Resurss ir pievilcīgs, nekā reģionā, kur ir mazāk to cilvēku un visas šīs pārējās iespējas.
Jautāts par iespējamiem risinājumiem, J. Baiks uzsver, ka valstij būtu jāveicina tāda nodokļu politika, kas ļauj, esot tālāk no Rīgas, saņemt lielāku nodokļu atlaidi.
Raidījumā tika pārrunāta arī darbaspēka pieejamība un izglītības atbilstība. J. Baiks min Vidzemes augstskolas veikto pētījumu, kurš liecina, ka profesijas, kas tiek ražotas izglītības iestādēs, un profesijas, kas nepieciešamas darba vietās, nesakrīt nevienā specialitātē. Tas norāda uz to, ka jāmaina esošā situācija – izglītības sistēmai ir jāsagatavo tādi speciālisti, kas nepieciešami darba tirgum.
K.Soms uzskata, ka ir nepieciešams nepārtraukti pilnveidot profesionālo pieredzi un pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem.
Re:TV raidījumā „Īsi un konkrēti” diskusijā par rūpniecības un ražošanas attīstību piedalījās:
- Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms;
- Bauskas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks;
- Brocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava;
- Līvānu tehnoloģiju un inovāciju centra vadītāja Zane Gaiduka;
- Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Skatieties „Īsi un konkrēti” 11. maija raidījuma atkārtojumu – Re:TV kanāla arhīvā www.retv.lv. Diskusiju raidījums “Īsi un konkrēti” ik trešdienu plkst. 21:00 kanālā Re:TV risina reģioniem aktuālos jautājumus kopā ar pašvaldību pirmajām personām un valdības pārstāvjiem.
