Lasīšanas laiks: 3 min
24. augusta sēdē Valmieras novada pašvaldības domes deputāti apstiprināja Valmieras novada ģerboņa projektu, nododot to tālākai virzīšanai uz reģistrāciju Latvijas Republikas Kultūras ministrijā. Valmieras novada ģerbonī redzams zelta laukā zaļš ozols uz pakalna un simbolisks ūdens motīvs, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas Digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.
Ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas rezultātus par Valmieras novada iedzīvotājus un teritoriju vienojošajām vērtībām un to simboliem, vēsturiskās novada teritorijas heraldikas izpēti un konsultējoties ar Valsts heraldikas komisiju (VHK), Valmieras novada ģerbonis izstrādāts, par pamatu ņemot vēsturisko Valmieras apriņķa ģerboni. Līdz ar to Valmieras novads stiprina simbolus, kas Valmieras novada teritoriju, iedzīvotāju tradīcijas un vērtības simbolizējuši jau vēsturiski, tādējādi saglabājot pēctecību, ilgmūžību un stabilitāti.
Tai pat laikā Valmieras ģerbonim piemīt aktualitāte un tas simbolizē iedzīvotāju aptaujā biežāk minētās Valmieras novada vērtības – latviskums, daba, attīstība un izaugsme, stabilitāte un radošums. “Heraldikā viena no būtiskām vērtībām ir tieši tradīciju stiprināšana, tādēļ lēmums par senās simbolikas attīstību jaunā Valmieras novada ģerbonī ir ļoti atbalstāms. Kopīgā darbā mums izdevies arī saglabāt ģerboņa lakonismu, esošajos simbolos ietverot ļoti daudz novada iedzīvotājiem būtiskas vērtības un lokālpatriotiskas sajūtas, bet izvairoties no ģerboņa sadrumstalošanas,” norāda Ilze Lībiete, heraldikas māksliniece un Valmieras novada ģerboņa autore.
Valmieras novada ģerbonī attēlots Latvijas nacionālais koks – ozols, kas simbolizē latviskumu, pamatīgumu, stabilitāti, spēku, kā arī cildina dabas mīlestību, pēctecību un tradīcijas. Tā kā teritorijas ziņā Valmieras novads ir nedaudz atšķirīgs no bijušā Valmieras apriņķa un rajona, arī ģerbonī redzamajam ozolam ir atšķirīga – kuplāka – lapotne. Pakalns ģerbonī simboliski norāda uz novada tiekšanos uz izaugsmi un attīstību, savukārt sudraba viļņotais elements pakalna piekājē simbolizē ūdeni un tā klātesamību novadā. Ūdens, ko heraldikā apzīmē ar sudraba krāsu, simbolizē dzīvību un dinamiku. Savukārt zelts heraldikā simbolizē augstākos sasniegumus un vērtību, ko mēs piešķiram mūsu tradīcijām, videi un iedzīvotājiem, kuri visi kopā veido novada nākotni, tādēļ ģerbonim izvēlēts zelta fons.
Ģerboņa izstrādi veica pieredzējuši heraldikas mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.
Pēc ģerboņa projekta apstiprināšanas Valmieras novada domē tas tiks iesniegts reģistrēšanai Latvijas Republikas Kultūras ministrijā, lai saņemtu Valsts heraldikas komisijas atzinumu un kļūtu par oficiālu Valmieras novada simbolu.
Valmieras apriņķis ar dažādām teritoriālām izmaiņām pastāvēja no 1783. gada līdz pat 1949. gadam. Savukārt Valmieras rajons kā administratīvi teritoriāla vienība pastāvēja LPSR (1949–1990) un Latvijas Republikas (1990–2009) sastāvā. 1959. gadā Valmieras rajonam pievienoja Rūjienas rajonu. Vēsturiskais Valmieras apriņķa (pastāvēja no 1783. līdz 1949. gadam) ģerbonis tika apstiprināts 1936. gada 30. jūnijā. Tā aprakstā noteikts: “Zelta laukā zaļš kalns ar zaļu ozolu”. Apriņķa ģerbonis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par Valmieras rajona (pastāvēja no 1949. līdz 1990. gadam) ģerboni līdz administratīvi teritoriālai reformai 2009. gadā, kad rajoni tika likvidēti. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gada 1. jūlijā, kad piecas pilsētas un 26 pagasti apvienojās Valmieras novadā, spēku zaudēja Valmieras novadā apvienoto novadu ģerboņi, kas palikuši kā kultūrvēsturiska vērtība Latvijas ģerboņu reģistrā. Joprojām Valmieras novadā ir spēkā pilsētu – Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču, Valmieras – ģerboņi un trīs pagastu – Dikļu, Jeru un Trikātas – ģerboņi.
