Valdībai izstrādājot 2021. gada valsts budžetu, ceļu būvniecības nozares uzņēmumi cēla trauksmi par nākamā gada finansējumu, kas strauji samazināts. Neskatoties uz “ceļinieku” iebildumiem, Saeima apstiprināja piedāvāto budžetu. Par ceļu būvētāju bažām un situāciju nozarē kopuma intervijā portālam “Valmieras Ziņas” stāsta viena no “A.C.B.” grupas uzņēmumiem SIA “8 CBR” valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs.
Kā vērtējat ceļu stāvokli Latvijā kopumā?
Līdzekļu trūkumu dēļ visu laiku tiek atlikti ieguldījumi ceļos, un to stāvoklis pasliktinās. Pašlaik nepieciešams jau vesels miljards eiro, lai sakārtotu visus ceļus. Tādēļ ļoti svarīgi ir pieejamos resursus prātīgi ieguldīt.
Lai gan šogad līdzekļi netika ieguldīti kapitālajiem remontiem, kas arī ir ļoti aktuāli, pieejamā nauda tika izlietota diezgan saprātīgi, uzlabojot daudzu ceļu stāvokli un atrisinot šo jautājumu tuvākajiem 10 līdz 15 gadiem. Uzskatu, ka dubultā virsmas apstrāde un 3. kategorijas lauku ceļu sakārtošana ir pareizs virziens, kas uzlabo dzīvi daudziem iedzīvotājiem. Taču jābūt reālistiem – vēlmi nodrošināt asfaltētu ceļu Latvijā līdz katras mājas pagalmam nav iespējams realizēt. Ir stratēģiski jāplāno, lai ceļu remonts dotu maksimālu labumu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam. Kā piemēru par neracionālu plānošanu varu minēt ceļu Līgatne – Skrīveri. Pa šo asfaltēto ceļu transporta plūsma ir minimāla. Tajā pašā laikā Raunas – Valmieras ceļš joprojām nav asfaltēts, lai gan tur ir intensīva satiksme un iedzīvotāji jau gadiem pieprasa ceļa remontu.
Sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, valdība ceļu nozarei šogad piešķīra papildus 75 miljonu eiro. Kā šie līdzekļi tika izlietoti?
Šogad ceļu būves jomā ir bijis liels uzrāviens. Kopumā ceļu nozarei, ieskaitot papildu līdzekļu piešķīrumu no valsts budžeta un Eiropas Savienības fondiem, tikai atvēlēti virs 300 miljoniem eiro. Tas atspoguļojas paveiktajos darbos. Ir sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometru ceļu, uzbūvēti un atjaunoti 50 tilti. Kopumā darbs norisinājās gandrīz 250 objektos visā Latvijā.
Mūsu uzņēmumam šogad īpaši daudz darbu bija, veicot ceļiem dubulto virsmas apstrādi, tostarp arī Valmieras apkārtnē un citviet Vidzemē. Tas ir nebijis gadījums uzņēmuma vēsturē. Sen nebijām vienā sezonā veikuši dubulto apstrādi miljons kvadrātmetru apjomā. Netipiski daudz šogad strādājām Latgalē, kā arī veicām vairāku tiltu rekonstrukciju. Papildus valsts pasūtījumiem strādājām arī pašvaldību objektos. Prognozējamais apgrozījuma pieaugums šajā gadā ir 30-35%. Mūsu uzņēmumā pastāvīgi strādā vairāk nekā 200 darbinieku, bet šosezon darbā pieņēmām vēl vairāk nekā 100 papildu cilvēku – tātad kopā darbu šogad nodrošinājām vairāk nekā 300 cilvēkiem. Veicos būvdarbus ārpus sava reģiona, piesaistījām arī attiecīgā reģiona vietējos darbiniekus. Līdz ar to mēs esam ieguldījuši lielāku artavu valsts budžetā. Cik zinu, līdzīga situācija šogad bija arī citiem ceļu būves uzņēmumiem.
Vēlos uzsvērt, ka ceļu būvei atvēlētie papildu līdzekļi stimulēja ne tikai nozares, bet arī visas tautsaimniecības darbību.
Mēs devām darbu apakšuzņēmējiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus, veic elektrotīklu, sakaru, ūdensvada un kanalizācijas izbūvi. Līdz ar to daudziem uzņēmumiem bija darbs un cilvēki varēja nopelnīt. Turklāt daudzi darbinieki tika izmitināti netālu no būvobjektiem, veidojot tā sauktos “burbuļus”, lai izsargātos no inficēšanās ar Covid-19. Līdz ar to mēs devām iespēju nopelnīta arī tūrisma nozares uzņēmumiem, kas ir smagi cietuši krīzes laikā.
Protams, ir jāatzīst, ka līgumi par darbu veikšanu stājās spējā tikai jūlijā vai pat septembrī. Stingro normatīvu dēļ tiltu remontam nepieciešamās konstrukcijas ir jāpasūta no ārzemju piegādātājiem. Covid-19 krīzes dēļ piegādes kavējas. Tādēļ darbi ir ievilkušies vēlā rudenī un ziemā, bet neraugoties uz to, ceļi un tilti tiek remontēti un ekonomika darbojas.
Kā jūs raugāties uz nākamo gadu pieņemtā budžeta kontekstā?
Samērā kritiski. Neapšaubāmas ir mediķu un skolotāju vajadzības. Viņi viennozīmīgi ir pelnījuši papildu līdzekļus, jo strādā īpaši smagos apstākļos. Taču nedrīkst nogriezt finansējumu ceļu būvniecībai, jo tas atstāj būtisku ietekmi uz visu ekonomiku. Samazinājums šogad ir ievērojams, bet redzam, ka darbs būs. Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi budžetu ceļu nozarei un šobrīd tai atvēlēti 100 miljoni eiro. Vēl ceram uz Eiropas Savienības fondiem, kā arī pašvaldību reformai paredzēto finansējumu, kurā ap 300 miljoniem eiro atvēlēts infrastruktūras attīstībai. Daļa no šī finansējuma tiks izmantota reģionālās nozīmes ceļu sakārtošanai. Taču pagaidām vēl nav skaidrības, kad un cik liels finansējums būs pieejams.
Ko nozīmē šāda situācija ceļu nozarei?
Jebkurā rūpniecības nozarē nevar darboties bez pamatlīdzekļiem un kapitālieguldījumiem, kā arī zinošiem un pieredzējušiem cilvēkiem.
Uzņēmumam ir jābūt vīzijai par turpmāko darbību ne tikai nākamajā gadā, bet vismaz 3 līdz 5 gadu laikā. Taču Latvijā ceļu nozarē nav šāda valstiska plāna, tādēļ uzņēmumiem ir ļoti grūti strādāt. Mēs pat nezinām, kas notiks nākamajā sezonā.
Līdz ar to nav skaidrības, cik daudz bitumenu un šķembas pasūtīt, vai plānot jaunas tehnikas iegādi. Šādi pasūtījumi netiek veikti vienā dienā. Piemēram, jauna ekskavatora piegāde parasti notiek 6 mēnešu laikā, pašreizējos krīzes apstākļos pat vēl ilgāk. Turklāt runa ir par simtiem tūkstošu eiro lieliem ieguldījumiem.
Par laimi, 2021. gadu mēs nesāksim no baltas lapas. Turpināsies šogad iesāktie projekti. Daba mums “palīdz”, jo rudens ir garāks un pavasaris iestājas agrāk. Turpināsies darbi arī vairākos pašvaldību objektos, tostarp arī Valmierā. Taču tas nav normāls darbs, bet izdzīvošana “no rokas mutē”.
Kāds ir jūsu uzņēmuma izdzīvošanas plāns, ja valsts finansējums saglabāsies zemā līmenī?
Jau pašlaik esam attīstījuši tiltu būvniecības departamentu, kā arī piedāvājam citus ceļu būvei radniecīgus pakalpojumus – laukumu izbūvi, betonēšanas darbus ēku būvniecībā un citos objektos. Joprojām ceram, ka pašvaldības turpinās ielu pārbūvi. Tāpat veicam meža ceļu izbūvi pēc VAS “Latvijas Valsts meži” pasūtījuma.
Nozares uzņēmumi kopumā līdz gada beigām lems par rīcības plānu, ja netiks atrasti līdzekļi valsts budžetā. Ar cerību raugāmies uz “Rail Baltica” projektu, kurā noteikti iesaistīsies arī ceļu būves uzņēmumi. Līdz ar to varētu būt nobīdes darbu izpildē ceļu nozarē, jo daļa no resursiem tiks atvēlēti dzelzceļa būvniecības projektam.
Kādi ir situācija ar darbaspēku ceļu nozarē Latvijā?
Situācija ir kritiska. Mūsu uzņēmums un ceļu nozare kopumā “noveco”. Arī šajā ziņā mūsu valstī ir stratēģiska tuvredzība. Mēs esam noniecinājuši tehnisko izglītību. Mums nav nepieciešami inženieri. Līdz ar to profesionālajai izglītībai nav prestiža un mums nepieciešamajās specialitātēs augstskolās pat nav konkurences. Tādēļ nākas cīnīties par katru darbinieku.
Mūsu uzņēmums cieši sadarbojas ar Smiltenes tehnikumu un Valmieras tehnikumu. Piedāvājam prakses iespējas audzēkņiem, lai piesaistītu viņu interesi par ceļu būves nozari. Tāpat iesaistāmies profesionālās pārorientācijas projektos pieaugušajiem – darām visu, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus.
