Lasīšanas laiks: 2 min
Kad Džeikobam bija divi gadi, viņa mammai pateica, ka dēls nekad neiemācīsies pat lasīt. Tagad Džeikobam Bārnetam ir septiņpadsmit, maģistra grāds fizikā, fotogrāfiska atmiņa un IQ augstāks nekā Einšteinam. Astoņu gadu vecumā mācības skolā Džeiks nomainīja pret studijām universitātē, deviņos gados sāka strādāt pie oriģinālas, Nobela prēmijas vērtas astrofizikas teorijas un divpadsmit gadu vecumā kļuva par profesionālu pētnieku kvantu fizikā.
Izklausās neticami? Tikko iznākušajā Kristīnes Bārnetas grāmatā “Dzirksts” Džeikoba māte izstāsta savu stāstu – dāvinot cerību, drosmi un iedvesmu visām mātēm. Vēl apbrīnojamāku šo stāstu padara tas, ka Džeikoba unikālais prāts gandrīz tika zaudēts autiskā spektra traucējumu dēļ. Kad Džeikam bija divi gadiņi, puisēns noslēdzās un kļuva nepieejams. Satriecošas diagnozes sekoja cita citai. Džeikam paredzēja ļoti ierobežotas nākotnes iespējas.
Pagrieziena punkts, ko abi – kā dēls, tā mamma – tik ilgi bija gaidījuši, bija mirklis grāmatu veikalā. Kristīne pamanīja, ka dēlēna skatiens burtiski pielipis studentiem paredzētai astronomijas grāmatai. Kristīne, aiz izmisuma gatava uz visu, aizveda Džeiku uz planetāriju. Tur puišelis kliegtin izkliedza atbildes uz visiem mācību filmas laikā uzdotajiem jautājumiem. Izrādījās, ka viņš atcerējās katru vārdu astronomijas grāmatā. Pēc tam Kristīne sāka piedāvāt dēlam arvien vairāk šāda veida izaicinājumu. Un Džeikobs sāka atgriezties!
Visbeidzot Kristīne, par spīti vīra Maikla un ekspertu iebildumiem, atteicās no speciālās izglītības un nolēma koncentrēties uz bērna potenciāla atklāšanu. Viņas pamatojums bija: “Kāda jēga pievērsties tam, ko viņš nevar? Kāpēc neattīstīt to, ko viņš var?” Šāda pieeja kopā ar ticību parastu bērnības piedzīvojumu spēkam – rotaļām, spēlēm, draugiem – atgrieza dēlu realitātē. Džeikoba diagnoze Kristīni – un galu galā arī Maiklu – pilnībā pārliecināja par priekšrocībām, ko sniedz bērna audzināšana saskaņā ar izjūtu (go-with-the-flow).
Līga Bērziņa, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, par grāmatu “Dzirksts” saka:
“Šādu bērnu kā grāmatas galvenais varonis nav daudz. Bet ir. Un ir arī Latvijā. Mums jāprot viņus ieraudzīt.
Latvijā ir daudz bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, kam ir dažādas neparastas spējas mākslā, mūzikā, fizikā, matemātikā un citās jomās. Tas nenozīmē, ka viņu dzīve tāpēc ir vienkāršāka.
Un arī Latvijā esam pieredzējuši brīnumus, kā atveras bērns, kad saņem nepieciešamo atbalstu savām spējām un interesēm. Šī ir grāmata arī par vecāku ceļu. Un par to, cik svarīgi ir ticēt savam bērnam, pat ja viss šķiet sliktāks par sliktu. Ticība ļauj turpināt meklējumus, pamanīt un izmantot katru niansi. Šī grāmata ir par to, ka vecākiem jāatceras par sevi, jārūpējas arī par savu veselību. Jo parasti šajā pasaulē neviens labāk nesaprot mūsu īpašo bērnu kā mēs paši. ”
