Lasīšanas laiks: 3 min
10. martā Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā norisinājās konference “Bērns, kurš [ne]der skolai?!”, pulcējot vairāk nekā 350 izglītības nozares speciālistu. Pasākuma mērķis bija rast praktiskas atbildes tam, kā iekļaujošo izglītību padarīt par ikdienas darba sastāvdaļu, kurā katrs bērns un skolotājs jūtas saredzēts un atbalstīts, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras novada pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Konferences dalībnieki atzina, ka iekļaušana nav tikai formāls process, bet gan spēja saredzēt bērna personību aiz diagnozēm vai uzvedības traucējumiem.
Klīniskā un veselības psiholoģe Simona Dimanta uzsvēra, ka pedagogiem nav jābūt brīnumdariem, bet gan jāizmanto metodes, kas palīdz regulēt bērna nervu sistēmu un rada paredzamu mācību vidi. Viņas misija ir sniegt skolotājiem mieru un pārliecību, mainot skatījumu uz bērna izaicinošo rīcību un uztverot to nevis kā apzinātu nepaklausību, bet gan kā signālu par neapmierinātām vajadzībām vai sensoru pārslodzi. Lektore aicināja ieviest skaidru, vizualizētu sistēmu un pielāgot vidi, novēršot kairinātājus, piemēram, nepiemērotu apgaismojumu, kā arī piedāvāt rīkus fiziskai pašregulācijai – kustību pauzes, fitnesa gumijas pie krēslu kājām vai pat mazo batutu enerģijas izlādei. Tā kā skolotāja miers ir “lipīgs” un tieši ietekmē bērna trauksmes līmeni, izšķiroša nozīme ir pedagoga paša emocionālajam līdzsvaram un mērķtiecīgai fokusa maiņai no negatīvā uz pozitīvo, uzslavējot bērna centienus un mazās uzvaras, lai viņa nervu sistēma “nepārkarstu” no pastāvīgiem aizrādījumiem.
Sākumskolas pedagoģe un labbūtības trenere Kadrija Beirote aktualizēja tēmu par pedagoga iekšējo kapacitāti, norādot, ka iekļaujoša izglītība nevar balstīties tikai uz skolotāja pašatdevi. Dati liecina, ka aptuveni 39 % pedagogu jūtas izdeguši, un šādā stāvoklī skolotājam fiziski pietrūkst resursu, lai sniegtu nepieciešamo emocionālo atbalstu bērnam ar īpašām vajadzībām. Lektore skaidroja, ka veiksmīga iekļaušana sākas ar skolotāja prasmi parūpēties par savu emocionālo līdzsvaru un stresa vadību. Rūpes par savu labbūtību nav luksuss, bet gan profesionāls darba rīks: tikai emocionāli stabils un atbalstīts pedagogs spēj izveidot drošu un pieņemošu gaisotni klasē. K. Beirote aicināja skolu vadību un pedagogus apzināties, ka iekļaušanas process ir sistēmisks darbs, kurā pedagoga pašsajūta ir tikpat svarīga kā metodiskie materiāli vai bērna individuālais plāns.
Emocionāls un aizkustinošs bija pedagoģes un konsultantes Vitas Dūres-Kliečes stāsts. Viņa dalījās personīgajā pieredzē par ceļu, audzinot dēlu ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHS). Lektore izgaismoja to realitātes daļu, ko skolas vidē bieži nepamana: milzīgos ģimenes ieguldījumus terapijās, bērna emocionālās krīzes un vecāku bezspēcību, saņemot kārtējo negatīvo piezīmi e-klasē par bērna nespēju nosēdēt vai reizrēķina nezināšanu. Lektore uzsvēra, ka aiz bērna “traucējošās” uzvedības bieži slēpjas viņa paša ciešanas un bailes. Viņa aicināja pedagogus mainīt perspektīvu – saredzēt bērna personību un viņa pūles, nevis tikai diagnozi, un kļūt par sabiedrotajiem vecākiem. Atbalstoša pedagoga attieksme var kļūt par izšķirošu pagriezienu bērna dzīvē, palīdzot viņam no domām par savu “nederīgumu” nonākt līdz ticībai saviem spēkiem.
Konferences noslēgumā eksperte no Nīderlandes Kellija Linna Rēdene (Kelly Lynn Redden) vadīja meistarklasi par neirodaudzveidību skolas kultūrā. Viņa iepazīstināja ar Universālo mācību dizainu (Universal Design for Learning), uzsverot, ka vide ir jāveido tā, lai tā derētu visiem, nevis jāmēģina “salabot” bērns, kurš tajā neiederas.
Meistarklasē pedagogi apguva, ka tādas īpatnības kā autisms vai disleksija var kļūt par klases ieguvumu, ja mācību procesā izmanto daudzveidīgas pieejas, kas ļauj ikvienam skolēnam izpaust savas stiprās puses.
Tāpat dalībnieki guva iedvesmu metodiskajā ideju tirdziņā, kurā bija pieejami materiāli iekļaujošas mācību vides veidošanai.
Konferenci organizēja Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valmieras Gaujas krasta vidusskolu – attīstības centru ESF+ projekta Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros.
