Lasīšanas laiks: 3 min
“Mans Valmieras novads smaržo pēc lietus rudenīgā svētdienas rītā, kad saule caur mākoņa malu ar vienu staru silda zelta augļus Krodera ābelē. Tas rotājas teātra skatuves apspīdētos starmešos un skan kā straujās Gaujas Kazu krāces putnu apdziedātos pavasaros. Mans novads mājo, kur teiksmainais Burtnieks ieaijā mierā, dziesma dzied Neikenkalnā un Zilaiskalns čukst dabas skaistumu. Te dzīvesprieks, kas pašu darināts un lolots, pavada ik dienas un katrā piedzīvojumā. Es esmu Valmieras novadnieks – Gaujas Stāvo krastu varenums, Salacas caurvīts piedzīvojumu gars un vēstures stāstu atslēga. Nāc līdzi, es padalīšos sava novada burvībā ar Tevi, un tas kļūs par mūsu!”
Stāstu sērijā “Es esmu Valmieras novadnieks” aicinām iepazīt dažādos un īpašos Valmieras novadnieku stāstus par viņu iedvesmas vietām, atklājot sev jaunus maršrutus ikdienas pastaigām vai viesošanās reizēm Valmieras novadā! Februārī iepazīsti novadnieci ar zīmīgu uzvārdu – Rutu Valmieru, kura pati sevi ar smaidu dēvē par “pilna laika pensionāru un omi pēc izsaukuma”. Viņas sirdslieta ir darbošanās dāmu deju kopā “Švunkas”, ar kuru izdejotas ne tikai Latvijas, bet arī Vācijas skatuves. Ikdienā Ruta ir kustībā – gandrīz katru dienu dodas pastaigās, saglabājot možumu un dzīvesprieku, kuru gūst Brantiņu mežā Naukšēnu pusē.
Brantiņu mežs Rutai Valmierai ir daudz vairāk nekā ierasts pastaigu maršruts – tā ir vieta, kur domas rimst un sirds atrod mieru. Ja kaut viena diena paiet bez došanās uz mežu, rodas sajūta, ka kaut kas ir palicis nepateikts, neizjusts, it kā nebūtu līdz galam savā ādā. Šajās pastaigās mērķis nav tikai kustība. Tajās Ruta rod spēku, enerģiju un atgūst iekšējo līdzsvaru. Ikdienas maršrutā īpaši mīļa ir kāda priede ar divām galotnēm. Kopš Covid laika šis koks kļuvis par viņas spēka punktu – apskauts, uzklausīts un uzrunāts. Te notiek klusas sarunas, lūgumi pēc spēka un pateicība par klātbūtni. Mežs atbild ar mieru, drošības sajūtu un vieglu sirds siltumu, kas paliek vēl ilgi pēc pastaigas.
Visburvīgākais Brantiņu mežs Rutai šķiet ziemā, kad tas pārtop īstā pasakā. Apsniguši koki, kupenas, zvēru pēdiņas un dziļš klusums veido īpašu ziemas noskaņu. Ejot cauri mežam, skatiens dabiski aizķeras pie apkārtējās dabas, bet klusums ir dziedinošs un piepilda ar mieru. Ceļā uz Ķires upi jāšķērso klajš lauks, kur Ruta apstājas, pagriež seju pret sauli un ļauj tās stariem sasildīt vaigus un piepildīt sevi ar gaismas enerģiju. Pastaigas laikā Ruta mēdz dziedāt, skaitīt dzeju, sarunāties ar dabu. Viņa fotografē skaistākos skatus – mirkļus, kuros gribas pakavēties ilgāk, – un vēlāk dalās tajos ar draugiem. Brantiņu mežs ir arī vieta satikšanās priekam – te var sastapt kaimiņus un citus naukšēniešus, apmainīties ar jaunākajiem stāstiem un sajūtām. Tas ir mežs, kas ne tikai ved pa taku, bet arī pie sevis. Kluss, dzīvs un spēku dodošs, tāds, kur vienmēr gribas atgriezties.
Liec lietā maršruta GPX failu un dodies dabā pa vienu no Rutas iecienītākajiem maršrutiem! Maršruta failu meklē visit.valmiera.lv.
Valmieras novadā gaidīts ir ikviens – liels un mazs ceļotājs no tuvām un tālām zemēm, visi, kuri ir mūsējie gan pēc dzīvesvietas adreses, gan sirdī, gan tie, kuri par savējiem vēl tikai grasās kļūt, iespējams, pat paši to vēl nezinot. Atklāj Valmieras novada dārgumus caur novadnieku pieredzējumu stāstiem!
Plašāk par tūrisma un atpūtas iespējām Valmieras novadā uzzini visit.valmiera.lv.
