Lasīšanas laiks: 5 min
VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) kopā ar Drošas braukšanas skolu, Valsts policiju, Rīgas Dzemdību namu, pētījumu centru SKDS un Satiksmes ministriju sāk sociālo kampaņu Aizrādi šoferim, ja nejūties droši!. Tās ietvaros autotransporta pasažieriem atgādinās, ka arī viņi ir satiksmes dalībnieki un var ietekmēt satiksmes drošību. Kampaņa izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) sociālās psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru, izglītības zinātņu profesori Zandu Rubeni un kognitīvo zinātņu profesoru Jurģi Šķilteru, portālu “Valmieras Ziņas” informēja VSIA Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa.
“Statistika apliecina, ka ceļu satiksmes negadījumos ar bojāgājušajiem un cietušajiem nereti iesaistīti auto, kuros ir bijuši pasažieri. Pasažieru loma ceļu satiksmē līdz šim, cik man zināms, vismaz publiskajā telpā nav izskatīta. Līdz ar to šī kampaņa zināmā mērā ir celmlauzis. Tēma ir ne tikai aktuāla, mūsu sabiedrībā tā būs arī kontroversiāla, jo iecietība ir tas, kā mums bieži pietrūkst,” norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. “Tāpēc ir liels gandarījums, ka mums ir iespēja sadarboties ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem, ar cilvēkiem, kuri var mums visiem iemācīt, kā uzklausīt un ieklausīties, kā pareizi aizrādīt un kā uztvert informāciju par to, ka tu kā šoferis dari pāri blakussēdētājam,” viņš uzsver.
Laika periodā no 2022. līdz 2025. gada augusta beigām ceļu satiksmes negadījumos ar bojāgājušajiem uz valsts autoceļiem bija iesaistīti 239 pasažieri, no tiem 52 gāja bojā. Pārsvarā pasažieri gājuši bojā frontālās sadursmēs.
Eksperti ir noformulējuši universālu ieteikumu, kā pateikt, ka tev ir bail: runā par uzvedību, nerunā par personību, runā par savām emocijām, kā tu jūties, un piedāvā izeju, ko darīt, lai situāciju atrisinātu.
“Ikviens cilvēks var nokļūt emociju varā un šādā stāvoklī būt pie stūres. Tādos brīžos ir nepieciešams, lai kāds no malas saprātīgi un empātiski iedod atgriezenisko saiti, atgriež pie racionālās domāšanas,” stāsta profesors Ivars Austers. Viņš norāda, ka šis ir rīks, ko pasažieriem vajag mācīties izmantot, bet autovadītājiem – pieņemt. “Liela loma šeit ir tam, kādā veidā tiek izteikts šis aizrādījums. Protams, agresīva apsaukāšanās nelīdzēs, jāmācās aizrādīt mierīgi, neprovocējot,” uzsver I. Austers.
Gandrīz katrs no mums ir bijis līdzbraucējs vienā auto ar ģimeni vai draugiem, taksometrā vai sabiedriskajā transportā. Patiesībā, iespējams, lielākā satiksmes dalībnieku daļa ir līdzbraucēji. Un gandrīz katram no mums ir stāsts par to, ka ir bijis bail braukt blakus šoferim, kas rīkojas pārgalvīgi.
Ceļu satiksmes negadījumos ar bojāgājušajiem uz valsts autoceļiem laikā no 2022. līdz 2025. gada augusta beigām bija iesaistīti 378 transportlīdzekļu vadītāji, no tiem 163 gāja bojā. Starp iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem 86% bija vīrieši, 14% – sievietes. Starp bojāgājušajiem transportlīdzekļu vadītājiem 88% jeb 144 bojāgājušie bija vīrieši, bet 12% jeb 19 bojāgājušie bija sievietes.
“Būtu lieliski panākt sociālo paradumu maiņu: to, ka blakussēdētājs pauž, kā viņš jūtas, neuztvert kā kaut ko sliktu, bet gan kā informāciju, ka konkrētais braukšanas veids rada blakussēdētājam diskomfortu. Mēs nepietiekami runājam par to, kā jūtamies konkrētos apstākļos,” uzsver profesore Zanda Rubene. Blakussēdētājs vai līdzbraucēji vienā autotransporta līdzeklī var atrasties ļoti dažādās situācijās, tie var būt vienas ģimenes locekļi, tie var būt draugi, paziņas, pat pavisam nepazīstami cilvēki. Katrā no tām līdzbraucējiem ir jāapzinās, ka viņiem ir tiesības aizrādīt šoferim, ja tas rīkojas pārgalvīgi, ja braukšana izraisa bailes tiem, kas sēž blakus šoferim. “Agresīva braukšana Latvijas sabiedrībā bieži tiek uztverta kā vīrišķības apliecinājums, taču par tādu vajadzētu uzskatīt spēju radīt drošus apstākļus ģimenei un tiem, kas apkārt, rūpēties,” stāsta Z. Rubene.
“Visi cilvēki, kas atrodas autotransportā, ir daļa no satiksmes sistēmas. Mūsu sociālo drosmi nav tik vienkārši iekustināt, bet situācija autotransportā ir saistīta ar pavisam konkrētiem riskiem visiem, kas piedalās satiksmē, un šo drosmi, piemēram, pateikt autovadītājam, ka mums ir bail, ir vērts kāpināt. Satiksmes drošība ir atkarīga arī no mūsu kā blakussēdētāju rīcības,” pauž profesors Jurģis Šķilters.
“Auto šoferi un motobraucēji iziet apmācības, lai tiem būtu tiesības vadīt transportlīdzekli, līdzi nāk arī pienākumi. Gājēju un velosipēdistu tiesības un pienākumi ir pieminēti ceļu satiksmes noteikumos. Savukārt par to, ka arī pasažieri ir satiksmes dalībnieki un tiem arī ir tiesības, par to reti kurš iedomājas. Līdzbraucēji noteikti var ietekmēt satiksmes drošību gan pirms, gan pēc, gan arī brauciena laikā. Iecietīgi un mierīgi ir jāaizrāda šoferim, ja tā rīcība neatbilst drošības prasībām. Galu galā stāsts ir gan par pasažiera, gan par šofera, gan arī citu satiksmes dalībnieku drošību. Par to ir vērts padomāt ikvienam,” mudina Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
“Es ticu, ka kļūstot par vecākiem, cilvēki kļūst arī par atbildīgākiem autovadītājiem. Kad esmu kā blakussēdētājs, vadītājam norādu, ka man vēl dzīvē daudz kas ir ieplānots, bet ietaupītās trīs minūtes neko mums nemainīs. Pati pie stūres esmu ļoti atbildīga un to mēģinu iemācīt arī kolēģiem. Pēc smagākām maiņām apvaicājos, vai var braukt, varbūt kāds var atbraukt pretī vai arī ir nedaudz jāatpūšas. Atbildība ir kopīga,” diskusijas laikā norādīja Rīgas Dzemdību nama vadītāja Santa Markova.
“Bailes ir visiem, tāpēc nevajag kautrēties aizrādīt. Es nebaidos aizrādīt,” klātesošos iedrošināja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. Viņš arī dalījās ar pieredzēto dienestā: “Kad pēc lieliem svētkiem veicam masveida pārbaudes uz ceļiem un autovadītājiem atklājas promiles, blakussēdētājs bieži vien saka: man taču arī ir vadītāja apliecība, es varēju braukt. Tas nozīmē, ka viņi par šādu iespēju, visticamāk, nebija iepriekš runājuši. Vai nu pats vadītājs bijis pārliecināts par sevi, varbūt blakussēdētājs nenojauta par vadītāja patieso stāvokli, bet vēl daudzi baidās, ko teikt, lai nerastos konflikta situācija un nepasliktinātos situācija vēl vairāk”.
Pērn uz valsts autoceļiem Latvijā notika 60 ceļu satiksmes negadījumi ar bojāgājušajiem, kuros gāja bojā 69 cilvēki.
