Lasīšanas laiks: 3 min
Jau 18 gadus Valmierā notiek sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām “Mēs varam!”. Savulaik tās notikušas pat divas dienas, taču pēdējos gados viss koncentrēts vienā dienā. Tās noritējušas gan Jāņa Daliņa stadionā, gan Valmieras 2.vidusskolā un Rūjienā, šogad spēļu dalībniekus viesmīlīgi uzņēma Valmieras Viestura vidusskola. Lai arī sportistu nav daudz, kopumā šogad piedalījās 11 komandas no visas Latvijas: Liepājas, Daugavpils, Raiskuma, Limbažiem, Bauskas novada, protams, paši valmierieši, kā arī viesi no Igaunijas.
Pasākums sākās ar skaistu un sirsnīgu atklāšanas ceremoniju Viesturskolas pagalmā. Uzmundrinošus apsveikuma vārdus klātesošajiem veltīja Valmieras Sporta skolas direktore Līga Dzene, Norvēģijas boss Bjørn Bråten, kura runu tulkoja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas (VPVĢ) norvēģu valodas skolotāja Sanda Deisone. Kopš pašiem pirmsākumiem šajās spēlēs klātesoša un aktīva ir Alda Treija. Kā atzina visi runātāji, ja spēles pastāv jau 18 gadus, tad šai tradīcijai ir ielikts stabils un drošs pamats.
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums priecājās gan par dalībnieku satikšanās prieku, gan silto laiku, kas pēc ne tik jaukās vasaras beidzot sildīja visus spēļu dalībniekus. Viņš akcentēja vēl kādu svarīgu šo spēļu iezīmi:
Šajās spēlēs mēs esam pieredzējuši tik daudz: ātrus skrējienus, tālus lēcienus, precīzus metienus un, kas ir ļoti svarīgi, – sirsnīgu draudzību. Un, iespējams, šīs ir visdraudzīgākās spēles pasaulē, jo jūs viens otram esat vislielākie līdzjutēji. Jūs esat visīstākie čempioni ne tikai sportā, bet arī draudzībā.
Spēļu vadītājas lomu šogad azartiski un ar lielu pozitīvisma devu pildīja Elīna Karlivāne, bet muzikālais sveiciens izskanēja no Artura Gruzdiņa. Lai gan ballīte bija paredzēta tikai vakarā pēc visām sacensībām, Artura dziesmas un Elīnas iesildošie paraugdemonstrējumi iekustināja publiku jau atklāšanas ceremonijā. Kā gan lai nedejo pie dziesmas ar tik skaistiem vārdiem: …pašā vidiņā, saules ieskauta, jūsu draudzība zied…
Pēc svinīgās ceremonijas sekoja atbildīgie Boccia mači. Te un arī citās sporta disciplīnās kā tiesneši darbojās norvēģu mafija – VPVĢ bijušie un esošie norvēģu klases jaunieši. Ja vien nav aizņemti darbā vai netraucē citi būtiski apstākļi, viņi gads no gada ir klāt, lai palīdzētu tiesāt spēles, lai satiktu savu skolotāju Sandu, Bjornu, Heidi un viens otru.
Pirms došanās uz Valmieru Bjørn Bråten un viņa sieva Heidi Bråten Rīgā viesojās Latvijas Republikas saeimā. Šiem cilvēkiem brīnišķīgus vārdus Facebookā veltījusi Agita Zariņa-Stūre:
Bjorns ir lielākais latvietis Norvēģijā un lielākais norvēģis Latvijā. Viņa ieguldījums Latvijas cilvēkiem daudzu gadu garumā ir milzīgs – atbalsts izglītībai, norvēģu valodas apguvei, pansionātam, bērniem un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām…
Pateicoties Bjornam un Sandai, viņu rakstītajiem projektiem un draudzībai, daudzi latvieši ir iemīlējuši šo skarbo ziemeļu zemi, troļļus, kalnus un fjordus. Un kur tad vēl tikai Bjornam raksturīgie jociņi!
Pēc Bocia turnīra un pusdienām spēles turpinājās ar citām aktivitātēm un arī…lietu, kas gan nevienu nenobaidīja. Roku veiklība un precīzi metieni bija nepieciešami kornholā jeb smilšu maisiņu mešanā mērķī, bet kāju ātrums noderēja veiklības stafetē.
Kad sacensību noslēgumā tika apbalvoti uzvarētāji veiklības stafetē, Boccia un komandu izaicinājumā, pierādījās, ka ātrākās ir tās komandas, kuru sastāvā ir gados jaunāki dalībnieki. Uz goda pjedestāla kāpa Pamūšas speciālās pamatskolas, Limbažu novada speciālās pamatskolas un Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas jaunieši. Savukārt kornholā bija nepieciešama koncentrēšanās un precizitāte, tāpēc tur uzvarētāju laurus plūca nopietnāka gadagājuma sportisti.
Kā ierasts, apbalvots tika ikviens dalībnieks, šoreiz sportisti medaļas saņēma no latviešu vieglatlētes Agates Caunes. Pēc katra vēlēšanās Agate pasniedza arī savu fotogrāfiju ar autogrāfu. Protams, neizpalika arī kopbildes un individuāli foto. Un tad jau vakariņas, ballīte un draudzīgas sarunas…
