Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes plānošanas reģions šobrīd strādā pie reģionālās uzraudzības sistēmas attīstīšanas un meklē efektīvus risinājumus, kā sistēmiski un vispusīgi izvērtēt reģiona attīstības procesus. Lai identificētu esošos trūkumus un rastu priekšlikumus sistēmas pilnveidei, veikts pētījums “Ekonomiskās attīstības kvalitātes uzraudzības sistēma Vidzemes plānošanas reģionam”, portālu “Valmieras Ziņas ” informēja Vidzemes plānošanas reģiona galvenā komunikācijas speciāliste Anita Āboliņa.
Tajā secināts, ka pašreizējās reģionālās uzraudzības sistēmas efektivitāti ierobežo datu sadrumstalotība, ierobežots rādītāju spektrs un nepietiekama reāllaika datu pieejamība. Pētījuma secinājumi un piedāvātie risinājumi var kalpot par pamatu datu pārvaldības uzlabošanai ne vien Vidzemes plānošanas reģionā, bet arī pašvaldībās un citos Latvijas plānošanas reģionos, vienlaikus veicinot arī reģionālās uzraudzības sistēmas pilnveidi nacionālā līmenī.
Galvenie izaicinājumi, kas identificēti pētījumā:
- Datu sadrumstalotība – ekonomikas dati tiek iegūti un apkopoti no dažādiem avotiem (RAIM, CSP, Firmas.lv, Lursoft), to formāts ir atšķirīgs. Tas apgrūtina datu salīdzināšanu un analīzi, kā arī negatīvi ietekmē plānošanas darbu un stratēģisku lēmumu pieņemšanu;
- Ierobežots rādītāju klāsts un reāllaika datu nepieejamība – pašreizējie rādītāji bieži vien ir vispārīgi vai novecojuši, kā rezultātā reģionam trūkst pietiekamas informācijas, lai savlaicīgi pieņemtu pamatotus lēmumus par ekonomikas attīstības virzieniem, investīciju piesaisti vai uzņēmējdarbības atbalstu;
- Nepietiekama uzmanība inovācijām, digitalizācijai un sociālekonomiskajiem aspektiem – esošie rādītāji lielākoties aptver tradicionālos ekonomikas aspektus, taču trūkst datu par inovāciju intensitāti, digitālo transformāciju, sociālo iekļaušanu un vides ietekmi, kas ir būtiski ilgtspējīgai attīstībai;
- Vāja sasaiste starp uzkrātajiem datiem un stratēģiskajiem mērķiem – piemēram, 49 % ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķu Latvijā nav sasaistīti ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu. Šī nepilnība norāda uz ierobežotu datu un politikas sasaisti nacionālajā līmenī, kas apgrūtina mērķtiecīgu attīstības plānošanu un rada izaicinājumus arī reģionālās uzraudzības sistēmas izveidē;
- Nepietiekama institucionālā sadarbība – nepieciešama sadarbības stiprināšana starp valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmējiem, lai nodrošinātu efektīvu stratēģisko lēmumu pieņemšanu.
Pētījuma autori iesaka konkrētus risinājumus, lai palielinātu reģionālās uzraudzības sistēmas efektivitāti:
- Uzlabot RAIM (Reģionālās attīstības indikatoru modulis) platformu, nodrošinot reāllaika datu integrāciju, padziļinātas analītikas iespējas un paplašinot indikatoru klāstu, tostarp iekļaujot rādītājus par inovācijām, digitalizāciju, sociālekonomiskiem aspektiem un vides aspektiem;
- Ieviest mākslīgā intelekta un lielo datu analīzes metodes ekonomisko tendenču prognozēšanai un uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai;
- Izveidot vienotu integrētu sistēmu, kurā dati no dažādām iestādēm tiek apkopoti un sakārtoti tā, lai tie būtu viegli salīdzināmi un analizējami reģionu, pašvaldību un teritoriālo vienību griezumā;
- Stiprināt kapacitāti pašvaldībās un reģiona līmenī, pilnveidojot prasmes datu analīzē un stratēģiskajā plānošanā.
Datu sadrumstalotība ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kas ietekmē uzraudzības sistēmas efektivitāti. Lai gan RAIM ir veidots kā centrālais datu apkopojuma instruments, tomēr šobrīd tas tikai daļēji integrē informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm. Papildus attīstības uzraudzībai tiek izmantoti gan Centrālās statistikas datu bāzē, gan atvērto datu portālā pieejamie dati. Rezultātā nav iespējams iegūt sistēmisku un pilnvērtīgu informāciju par reģionālo attīstību. Datu pārvaldību apgrūtina dažādu iestāžu atšķirīgās datu iegūšanas metodes, klasifikatori un formāti. Pašvaldībām, bieži trūkst resursu detalizētai datu vākšanai un analīzei. Tas būtiski ierobežo to spēju pieņemt pamatotus un datos balstītus lēmumus.
Pētījumā analizētas arī dažādu mākslīgā intelekta un lielo datu rīku iespējas reģiona ekonomiskās attīstības uzraudzībai, kas var būt noderīgi arī pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu speciālistiem, lai analizētu mobilitāti, prognozētu ekonomiskās tendences, veiktu uzņēmējdarbības un investīciju analīzi, kā arī nodrošinātu pārskatāmas datu vizualizācijas ikdienas darbā.
Pētījuma starprezultāti tika prezentēti pašvaldību plānošanas un uzraudzības speciālistiem, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem šī gada aprīlī. Pašvaldību speciālisti izrādīja lielu interesi, diskutējot par identificētajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Viņu ieskatā Vidzemes plānošanas reģiona uzsāktās aktivitātes ir nozīmīgs solis sistēmisku pārmaiņu virzienā, un ietekme varētu sniegties pāri reģiona robežām, sekmējot uzraudzības pieejas pilnveidi arī nacionālā mērogā.
Pašvaldības cer uz datu salīdzināmības nodrošināšanu ne tikai savā teritorijā, bet arī starp dažādām pašvaldībām un reģioniem, tādējādi radot iespēju objektīvi vērtēt attīstības progresu un pieņemt datos balstītus lēmumus turpmākajai attīstībai. Īpašas cerības tiek saistītas ar iespēju paplašināt līdzšinējo datu kopu. Plānots mērķtiecīgi papildināt esošos datus un nodrošināt datu ieguvi arī teritoriālo vienību (pagastu) līmenī. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, ka pēc 2021. gada teritoriālās reformas izveidotie novadi apvieno vairākas agrākas teritoriālās vienības, un šo vienību attīstības rādītāji var būtiski atšķirties.
Detalizēta informācija par pētījuma secinājumiem un rekomendācijām pieejama pilnā tekstā, ko var lejupielādēt šeit: “Ekonomiskās attīstības kvalitātes uzraudzības sistēma Vidzemes plānošanas reģionam (2025)”
Pētījums veikts PoliRuralPlus projekta izsludinātā atvērtā starptautiskā konkursa ietvaros. Konkursā uzvarēja un pētījumu veica Latvijas pētniecības uzņēmums – izpētes un inovāciju aģentūra InnoMatrix.
