Lasīšanas laiks: 4 min
Daudziem pavāriem ir sapnis strādāt pasaules līmeņa restorānā ar starptautisko novērtējumu “Michelin”. Valmieras tehnikuma 4. kursa audzēknim Kasparam Šekstello tas ir izdevies! Viņš Erasmus+ praksē Portugāles galvaspilsētas Lisabonas augstas raudzes restorānā “Eleven” ne tikai apguva jaunas prasmes, bet apliecināja arī savu varēšanu, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valmieras tehnikuma Projektu vadītājas asistente Izabella Īva Jansone.
Pēc pamatizglītības iegūšanas Krimuldas vidusskolā, puisis nolēma turpināt iegūt vidējo profesionālo izglītību Valmieras tehnikumā. Kaspars pavāra profesiju izvēlējies mērķtiecīgi, jo, kā pats saka: “Ģimenē esmu pavārs otrajā paaudzē!” Puiša iedvesmas avots ir mamma, kura darbojas ēdināšanas jomā. Arī Kasparam pašam bijusi vēlme iemācīties gatavot. Turklāt, ja kaut kas neizdotos, vienmēr padomu varētu uzprasīt pieredzes bagātajai mammai. Kasparam šķitis svarīgi arī tas, ka, patstāvīgi dzīvojot tehnikuma dienesta viesnīcā, viņam jau būtu prasmes, lai pats varētu rūpēties par savām ēdienreizēm.
Izglītošanās tehnikumā gandrīz nonākusi finiša taisnē, jo Kaspars pavāra profesiju apgūst, mācoties 4. kursā. Kaspars ir drosmīgs un mērķtiecīgs jaunietis, ko apliecina viņa vēlme doties uz ārzemēm, izmantojot Valmieras tehnikuma sniegtās iespējas. Lai pilnveidotos profesionālajā jomā, Kaspars jau 2. kursā devās savā pirmajā starptautiskajā Erasmus+ praksē uz Dāniju.
“Pirmajā Erasmus+ praksē savā profesijā ieguvu milzīgu dzinuli un lielu potenciālu ar izaugsmes iespējām. To man sniedza šī pirmā prakse, strādājot komandā ar šefpavāriem. Savukārt aizvadītā 2023. gada nogalē devos uz “Michelin” zvaigznes restorānu “Eleven” Lisabonā, Portugālē. Tur pavadīju sešas neaizmirstamas nedēļas,” atzīst topošais pavārs. Kaspars atceras, ka sākotnēji lielākais izaicinājums bijis iekļaušanās jaunajā vidē. Piedzīvota arī ilgošanās pēc mājiniekiem. Taču tiklīdz sācies nopietns darbs, Kaspars sapratis, cik liela slodze ir augstas klases šefpavāriem.
“No šiem profesionāļiem kopā ar kursa biedriem ieguvām ļoti labas praktiskās iemaņas. Lai sevi apliecinātu, jau prakses sākumā uzlikām augstu latiņu, jo nenobijāmies uzņemties lielu slodzi. Strādājām dažādās stacijās, piemēram, sagatavojām siltos un aukstos ēdienus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Praktizējoties konditorejas produktu izstrādē, gatavoju broa maizi (Portugāles kukurūzas maize), dažādus saldējuma veidus un arī desertus no šokolādes krēmiem. Sarežģītākais bija šokolādes muss. To gatavojot, masu pildīju silikona formiņās, ko pēc tam vajadzēja saldēt. Šo procesu nācās atkārtot vairākas reizes, tas bija laikietilpīgs darbs. Ikdienā strādājām ar ļoti atsaucīgiem, zinošiem un iedvesmojošiem cilvēkiem. Viņi veltīja savu laiku, lai iemācītu mums darba tehniku, jo pavāra profesijā svarīga ir pati mazākā nianse,” par praksē apgūto un pieredzēto stāsta Kaspars. Viņš atzīst, ka, dzīvojot Portugālē, bijusi valodas barjera. Jārēķinās, ka vietējie portugāļi nesarunājās angļu valodā, tāpēc latviešiem ikdienā bija jāatrod risinājums, lai komandā veiksmīgi sadarbotos. Kaspars ir gandarīts, ka kolēģi bijuši atbalstoši un pretimnākoši, jo saspringtajā darba rutīnā praksē esošajiem studentiem veltījuši daudz sava laika jaunu prasmju ierādīšanai.
Atgriežoties no Portugāles mājās un izvērtējot piedzīvoto, Kaspars atzīst: “Neticēju, ka spēju tik daudz pavārmākslas jomā. Protams, tas viss ir nācis ar laiku un pieredzi, strādājot dažādu restorānu virtuvēs. Profesija pieprasa lielu koncentrēšanos un pacietību. Tas noteikti šo gadu laikā mani ir mainījis kā personību. Viennozīmīgi ir uzlabojušās arī manas komunikācijas spējas. Sarunājoties ar citiem kolēģiem, jūtos brīvāks. Praksē apguvu daudz jaunas tehnoloģijas, ēdienu receptes un idejas, ko pielietot ikdienā arī savā uzturā. Vēl vairāk par pavāra profesijas veiksmīgo izvēli pārliecinājos mācoties 2.kursā, kur satiku “cilvēku savā vietā” – šefpavāru Andreas Danielsen, Dānijā. Viņš man, lai iemācītos, ļāva kļūdīties.
Esmu iepazinis dažādas kultūras, redzējis un piedzīvojis ikdienu citā valstī. Zinu, ka Portugāles virtuvē daudz lieto jūras produktus – zivis, vairāk gan baltās. Mums bija iespēja gatavot sarkanās garneles, izmantojot marinētu ābolu un burkānu, kas papildināts ar apelsīnu sulas želeju. Man visvairāk pašam garšoja cūkas pavēdere ar kartupeļu biezeni, kuram bija kūpinājuma garša. Kā piedava klāt pievienoti vārīti un sviestā apcepti mini dārzenīši,” atklāj 4. kursa audzēknis Kaspars.
Atskatoties uz Valmieras tehnikumā aizvadītajiem četriem gadiem, Kaspars uzskata, ka viņš ne tikai pilnveidojis sevi profesionālajā jomā, bet kļuvis arī patstāvīgāks un atbildīgāks. Kaspars novērtē arī visas iespējas, ko viņam ir sniedzis tehnikums – zināšanas, pieprasītu profesiju, kā arī ļāvis satikt nozīmīgus cilvēkus, kas ļāvuši pilnveidoties un profesionāli izaugt! “Atmiņā ir daudzi spilgti momenti, kas mani izveidojuši par cilvēku, kāds tagad esmu. Atceros, ka šefpavārs Andreas prakses vietā man teica: “Nav jābaidās no kļūdām, bet vienkārši ir jākļūdās, lai mācītos.” Šādas prakses ikvienam sniedz drošības un realitātes sajūtu uzņēmumos, komandas savstarpējās attiecībās un liek domāt, ka tev kā praktikantam ir jābūt kā svarīgai daļai no šīs komandas,” ir pārliecināts topošais pavārs Kaspars.
Domājot par nākotni, viens no tālākajiem karjeras attīstības ceļiem, pēc tehnikuma absolvēšanas, varētu būt turpināt studijas medicīnas jomā, lai savu nākotni varētu saistīt ar uzturu un sportu. Kaspars pieļauj, ka nākotnes profesijā vēlētos būt fizioterapeits vai privātais treneris, kur ļoti noderētu iegūtās zināšanas par sabalansētu, pilnvērtīgu un gardas maltītes pagatavošanu.
