Lasīšanas laiks: 2 min
Elizabetes Gilbertas (“Ēd, lūdzies, mīli” autores) dzimtā ir daudz talantīgu sieviešu – izrādās, stāstnieces un gatavotājas talants populārajai rakstniecei ir ielikts jau gēnos. Tālajā 1947. gadā Elizabetes Gilbertas vecvecmāmiņa Mārgareta Jārdlija Potere sarakstījusi apjomīgu un vēl joprojām noderīgu, drīzāk pat jāsaka – īsti mūsdienīgu pavārgrāmatu. Tās nosaukums ir “Mājās pie pavarda”, un, mazmazmeitas izvilkta no aizmirstības putekļiem, tā uzsākusi uzvaras gājienu visā pasaulē.
“Mājās pie pavarda” stāsta par laikiem, kad ASV pamazām modē nāca dažādu tautu virtuve, kad saimnieces nedēļas nogalē bieži uzņēma draugus, kad ballītes sākās spontāni, bet labai namamātei bija jāspēj kaut katru vakaru pabarot nejaušus ciemiņus. Tas ir sirsnīgā valodā rakstīts padomu krājums, kurā ietverti visdažādāko ēdienu pagatavošanas īpašie knifi, pamācības, kā ātri, lēti un maksimāli vienkārši pagatavot gardu cienastu, un pats valdzinošākais ir autores humorpilnā valoda un nemitīgās atkāpes no ēdienu receptēm pie sadzīves.
Stāsti par ēdieniem, to pagatavošanu un autores mazliet neparastajiem recepšu ieguves veidiem mijas ar interesantiem faktiem un pārspriedumiem, ļaujot lasītājam papildus iepazīt tālaika Amerikas paradumus un īpatnības. Vai zināt, kas ir “Gvadalkanalas putna piens, kurš atjauno vitalitāti un ceļ produktivitāti”? Tas ir kokteiļa nosaukums, kuru autore kopā ar vīru pamanījusi krodziņā “Bārs un grils” nomaļā Ņūdžersijas lauku nostūrī. Stāsts par krodziņu un tā saimnieku beidzas ar kokteiļa receptes izzināšanu un tās tālākā pielietojuma aprakstu, godīgi piebilstot, ka “varbūt tā īpašības pilnībā neatbilst reklāmā solītajam, tomēr tas ir garšīgs un atspirdzinošs” – un arī ikvienam lasītājam ir iespēja to pārbaudīt.
Grāmata uzjautrinās un liks aizdomāties, kas mājā vajadzīgs vairāk – gulta vai plīts, sniegs padomus, kā iepriecināt slimniekus, sniegs jaunu ierosmi kopā sanākšanas reizēm un padomus, kādas ēdienu sastāvdaļas būtu jātur mājās vienmēr. Jā, un grāmatas beigās atradīsiet arī lietišķu tabuliņu, kurā visi amerikāniskie mēri parādīti mums zināmajos. Jautri pastāsti mijas ar lietišķiem padomiem, padarot “Mājās pie pavarda” par lielisku lasāmvielu, grāmatu, kurai jūsu omulīgajā virtuvē lemts ilgs mūžs.
Uzslavu pelnījis arī stilīgais grāmatas noformējums – vintage receptēm atbilstošs ir gan vāks, gan ikviena lappuse. “Mājās pie pavarda” ir īpaša grāmata, tā iedvesmos un iepriecinās katru namamāti.
