Lasīšanas laiks: 6 min
Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 – valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 – par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā, informē VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.
Darbi šajā sezonā tika plānoti arī uz 26 valstij piederošiem tiltiem un vienā tunelī. Patlaban jau ir pabeigti būvdarbi uz 12 tiltiem no 26 un vienā tunelī. Plānots, ka uz diviem tiltiem darbi tiks pabeigti nākamajā būvdarbu sezonā, tie būs pārejošie objekti.
Plānots, ka būvdarbi šogad sāksies vēl vismaz 23 objektos, tai skaitā uz deviņiem tiltiem, kā arī vēl atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos.
“Šogad tāpat kā pērn būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā. Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat ATR finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu,” stāsta VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
“Runājot par būvdarbu izmaksām šogad, jāsaka, ka LVC izsludinātajos ceļu būvdarbu iepirkumos šogad nav novērojams cenu samazinājums, cenas ir palikušas pērnā gada līmenī un ir par 27% zemākas, nekā bija 2019.gadā,” informē Lazdovskis.
Būvdarbu termiņi
“Ņemot vērā saspringtos termiņus, jo finansējuma no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem apjoms pilnībā kļuva zināms pavasarī, būvdarbu sezonas sākumā, mēs prognozējām, ka būs atsevišķi ceļu posmi, kuros būvdarbus šogad nevarēs pabeigt. Lielā mērā tas atkarīgs no laika apstākļiem un tā, cik sekmīgi norit iepirkumi. Būvnieku jaudas šogad ir pilnībā noslogotas, dažkārt pietrūkst materiālu, transporta, nav piemēroti laika apstākļi un kavējumi vienā objektā izraisa kavējumus nākošajos. Tomēr kopumā mēs virzāmies uz to, ka visos plānotajos posmos darbi tiks uzsākti. Atsevišķos objektos, lai neriskētu ar kvalitāti, virsmas apstrādes darbus šogad vairs neveiksim, tos pārceļot uz nākamo būvdarbu sezonu piemērotākos laika apstākļos,” skaidro LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš.
Patlaban ir zināmi desmit autoceļu posmi, kuros šogad bija plānots veikt virsmas un dubultās virsmas apstrādi, bet šie darbi tiks pārcelti uz nākamo gadu:
• Garkalne – Alauksts (P3) (28,10.-37,63.km);
• Likverteni – Jaunsaule – Skaistkalne (V1020) (0,00.-13,36.km);
• Augstkalne – Bēne (V1106) (0,42.-4,49.km);
• Jēkabpils – Dignāja – Ilūkste (V783) (26,50.-42,24.km);
• Dobele – Īle – Auce (V1128) (18,54.-31,84.km);
• Vecbebri – Irši (V922) (0,32.-10,66.km);
• Alūksne – Liepna (P41) (10,34.-33,02.km);
• Pieniņi – Smelteri (V738) (0,00.-7,54.km);
• Puša – Krāce – Silajāņi-Riebiņi (V577) (23,08.-31,61.km);
• Valmiera – Matīši – Mazsalaca (P16) (24,70.-37,40.km).
Arī deviņos ar satiksmes organizāciju saistītajos projektos daļa darbu varētu tikt pārcelta uz nākamo gadu.
Nozares kapacitāte un izmaiņas iepirkumu kvalifikācijas prasībās
“Jau otro būvsezonu mēs vērojam tendenci, ka būvnieki, aktīvi piedaloties LVC organizētajos iepirkumos, ne vienmēr ir rēķinājušies ar savu kapacitāti. Tas rada būvdarbu tehnoloģisko procesu kavēšanos, kas var arī atstāt iespaidu uz kopējo būvdarbu kvalitāti,” norāda LVC valdes loceklis Gundars Kains.
“Šogad esam ieviesuši izmaiņas iepirkumu kvalifikācijas prasībās. Projektos, kas tiek realizēti uz valsts galvenajiem autoceļiem, kur diennakts satiksmes intensitāte ir lielāka par 5000 automašīnu diennaktī, ģenerāluzņēmējam ir jānodrošina, ka būtiskākos darbus veic viņš pats, nepiesaistot apakšuzņēmējus. Tas ļauj autoceļu nozarē uzlabot konkurenci, jo uzņēmējam, piedaloties iepirkumos, būs rūpīgāk jāplāno viņa rīcībā esošie resursi. Savukārt pasūtītājs gūs pārliecību, ka projekta realizācijai izmantotie resursi ir atbilstoši iepirkumā uzrādītajai kvalifikācijai,” uzsver G. Kains
“Būvuzraudzības jomā mēs redzam, ka nozare spēj absorbēt esošo būvdarbu apjomu, LVC priekšrocība arī ir savlaicīgi veiktie Vispārējās vienošanās iepirkumi, kuru ietvaros mēs piesaistām būvuzraugus valsts ceļu objektiem,” stāsta viņš.
Satiksmes drošība
Uzlabojot satiksmes drošību, šogad uz valsts reģionālajiem autoceļiem 498 kilometros no plānotajiem 923 jau ir uzstādīti atstarojošie stabiņi, uzstādīti arī 12 624 metri aizsargbarjeru un ierīkoti visi 70 kilometri ribjoslu, kuri bija plānoti šogad. Ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos, Svētē celiņa izbūve notiek patlaban. Gājēju ceļš izbūvēts arī pie Beberiem gar Rīgas apvedceļu (A5) (Salaspils-Babīte).
Ņemot vērā lielo ceļu būvdarbu apjomu, iepirkumus par gājēju pāreju ierīkošanu un uzlabošanu plānots izsludināt augustā un septembrī, bet darbus uzsākt rudenī. Plānots izveidot vai uzlabot sešas gājēju pārejas. Tāpat plānots uzsākt iepirkumus par vēl divu gājēju un velosipēdistu celiņu projektēšanu Kurzemē – uz Klaipēdas šosejas posmā no Liepājas līdz Nīcai un pie reģionālā autoceļa Ezere-Embūte-Grobiņa (P106), posmā no Iļģiem līdz Grobiņai.
“Valsts ceļu tīklā lielākoties ierīkojam kombinētos gājēju un velosipēdistu celiņus, proti, tādus, kas ir domāti visiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem – gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem. Tāpēc arī šo celiņu aprīkojums nereti ietver barjeras, kuru uzdevums ir pasargāt kājāmgājējus no transporta, kas pārvietojas pa blakus esošo autoceļu, vai arī norobežo īpaši stāvas nogāzes. Bieži dzirdam pārmetumus par šīm barjerām no velosipēdistiem, taču atgādinām, ka šie celiņi ir domāti arī gājējiem un barjeras ir domātas drošībai,” stāsta LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
Turpinās arī darbs pie iepirkuma par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts autoceļu tīklā. Ir veikts iepirkums un noslēgts līgumu ar SIA ELKO par summu 36 118,50 eiro (ar PVN) par ārējo elektroapgādes tīklu pieslēgumu būvprojektu izstrādi transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles iekārtu uzstādīšanai. Līdz gada beigām plānots veikt arī elektroapgādes tīklu pieslēgumu izbūvi.
Patlaban notiek starpinstitucionālā saskaņošana jautājumā par vidējā ātruma kontroles sistēmu sertificēšanu, kurā piedalās Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, to padotības iestāžu, Valsts policijas un LVC speciālisti. Kad visas iesaistītās institūcijas būs vienojušās par sertifikācijas jautājumiem, tiks precizēta nolikuma dokumentācija un izsludināts iepirkums par sistēmu piegādi un uzstādīšanu. Informācija par autoceļu posmiem, kuros plānots ierīkot vidējā ātruma kontroles sistēmu, šeit: https://lvceli.lv/aktuali/zinami-prioritarie-posmi-videja-atruma-kontroles-sistemu-ieviesanai/.
Virsmas apstrāde un defekti
Šajā būvdarbu sezonā būvniekiem bija arī jāsalabo ievērojams defektu apjoms uz reģionālajiem autoceļiem posmos, kur pērn tika veikta virsmas apstrāde. Virsmas apstrāde pērn kopumā tika veikta 95 posmos, no tiem 44 tika konstatēti defekti. Patlaban būvnieki ir izlabojuši defektus 21 posmā, vēl 14 posmos darbi notiek patlaban.
Lai arī LVC aicināja būvniekus visus defektus labot šogad līdz 15.jūlijam, pastāv iespēja, ka atsevišķos posmos būvnieki to darīs nākamajā būvdarbu sezonā. Sezonas sākumā vēl pastāvēja problēmas ar kvalitatīvu emulsiju. Pirms karstuma perioda bija zināmi tikai defekti, kur nogājušas šķembas, bet karstuma ietekmē sāka veidoties arī izsvīdumi. Defektu labošana būtu jāveic atbilstošos laika apstākļos, šiem darbiem nav piemēroti pārāk karsti laika apstākļi, kādi pieturējās jūlijā, nav piemērotas arī lietainas dienas.
Šogad virsmas apstrāde izmantota mazāk
Lai ar ierobežotiem līdzekļiem panāktu pēc iespējas lielāku segumu kalpošanas laika palielinājumu, bija iecerēts šogad veikt virsmas apstrādi uz vairāk nekā 60 mazāk noslogotu ceļu ar asfaltbetona segumu, tomēr, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi šo posmu skaits samazināts līdz 40.
“Ņemot vērā pagājušās sezonas neveiksmīgo pieredzi ar virsmas apstrādes tehnoloģiju, kā arī to, ka problēmu cēloņi arī šogad nav pilnībā atrisināti, šogad bija pieņemts lēmums šo tehnoloģiju izmantot mazākā apjomā. Tajos objektos, kur ceļa konstrukcijas apakšējo kārtu stāvoklis nav pārāk kritisks, seguma virsējo kārtu virmas apstrādes vietā izbūvē no asfaltbetona. Asfaltbetons ir dārgāks, un tas atšķirībā no virsmas apstrādes “neārstē” plaisas, tomēr tā izbūves kvalitāte ir mazāk atkarīga no laika apstākļiem un tā ražošanas process ir labāk kontrolējams,” skaidro Gints Alberiņš.
