Lasīšanas laiks: 2 min
Puzuri nav tikai dekori, senie latvieši uzskatīja, ka tie sargā cilvēku, attīra telpu no negatīvām emocijām un sakārto domas. Par tradicionālajiem ziemas rotājumiem un to gatavošanu Valmieras integrētajā bibliotēkā sestdien,15.novembrī, stāstīja un rādīja bibliotekāres Agita Lapsa un Svetlana Sprūža, kuras nodarbības vada jau trešo gadu.
Pastāv uzskats, ka puzurs ir Visuma modelis. Tas veidots noteiktā kārtībā, ietverot gan fiziskas pūles, gan filozofiskus apcerējumus.
Vispirms ir praktiska darbošanās, tīrot un sagriežot posmos niedres vai salmus, pēc tam to kārtošana un siešana. Gatavošana prasa koncentrēšanos, palīdz aizmirst ikdienas rūpes un sakārtot domas. Pabeigtais puzurs, katram lukturītim sastāvot no 12 niedru posmiem, simbolizē harmoniju un noteiktas kārtības radītu mieru.
Puzuri telpā ieteicami ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Par ziemas dekoriem tie uzskatīti, jo palīdz attīrīt mājokli un vairot gaismu.Agita Lapsa zināja stāstīt, ka
senie latvieši puzurus turēja telpas centrā vai stūros, lai iekustinātu enerģiju.
Tā kā rotājumi ir ļoti viegli, turklāt tie papildināti ar spalvām, dzīpariem un citiem viegli plandošiem materiāliem, mazākā gaisa plūsma puzurus iekustina. Kur notiek vibrācija, ir mainība, tur nevar uzkrāties sliktās domas un negatīvā enerģija.
Puzuri darbojas arī kā tumsas kliedētāji, jo stiebri un salmi atstaro gaismu, ienesot to visos telpas stūros.
Īpaša nozīme ir arī kompozīcijai, kas ataino Visuma kārtību – cilvēku pasauli (puzura plaknes daļa), Dieva mītni (virsotne) un veļu valstību (luktura apakša). Līdzīga struktūra, turpinot nodot senču gudrības, ir arī cimdos. Tās ir zināšanas, kas kopīgas dažādām tautām.
Puzurs likts arī virs jaundzimušā gultiņas, kur tas darbojies gan kā ļauno garu atvairītājs, gan kā rotaļlieta.
Sanākušie dalībnieki lielākoties bija ģimenes ar bērniem. Kārļa un Keitas mamma Agita vēlējusies, lai atvasītes iepazītu latviešu kultūru un apgūtu pamatprasmes, kas vēlāk tiks izmantotas, ģimenei kopīgi greznojot māju.
Latvijā lielāko puzuru, kas no konkrēta skatu punkta ataino Māras krustu, pagatavojusi Ārija Bērze. Lai gan rotājums gatavots no 27 tūkstošiem lukturīšu, tas sver vien 3,5 kilogramus. Kādu laiku no smilgām un skaliņiem veidotais dekors gaišāku darījis Dailes teātri. Agita Lapsa pauda cerību, ka kādreiz milzīgais puzurs nonāks pie citiem Latvijas tautas dārgumiem Gaismas pilī.
