Valmieras Ziņas

Latvijas valsts himna kā komunikācijas instruments

Lasīšanas laiks: 3 min

Latvijas valsts himna ir neatņemama un nozīmīga nācijas sastāvdaļa, taču par to sabiedrībā trūkst vienotas izpratnes. Vidzemes Augstskolas studiju programmas “Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība” ietvaros studente Agnese Geduševa pētīja Latvijas valsts himnu kā stratēģisku komunikācijas instrumentu valsts elites un nācijas indivīdu skatījumā.

“Lai valsts elite himnu varētu uzskatīt un “darbināt” kā stratēģisku komunikācijas instrumentu, tai ir jāizprot, ko sabiedrības indivīdiem nozīmē Latvijas valsts himna un kāda ir viņu nostāja pret to. Tāpēc himna vienlaikus ir gan pētījuma objekts, gan arī indikators, ar kura palīdzību indivīdi pauž savu nostāju pret valsti, tās vēsturi, tādā veidā apliecinot attiecības ar valsti un “uzturot dzīvu” vēsturisko un kolektīvo atmiņu,”

komentē A. Geduševa.

No viena skatupunkta valsts himna šķiet pašsaprotama – tā ir ierasta, rituāla prakse noteiktos pasākumos un brīžos, taču pētījuma autore pauž pārliecību, ka šādās praksēs slēpjas zināms kods, ko nosaka valsts pastāvēšanā un pēctecībā balstīti mehānismi.

“Personīgi, neticu, ka mēs valsts himnu dziedam tāpēc, ka tā nosaka normatīvais regulējums. To apliecina arī veiktā pētījuma rezultāti, aktuālās diskusijas masu medijos un citos avotos,” saka Vidzemes Augstskolas absolvente, piebilstot, ka himna ir temats, kas savu aktualitāti nezaudē nekad.

“Cilvēki, kuri dzied himnu dalās kopīgā apziņā, ka valsts himnu ir dziedājuši arī viņu senči. Himna ir vairāk nekā 100 gadus veca un to dziedāja vēl pirms oficiālas pasludināšanas par valsts simbolu. Tā ir simboliskā vara, ko brīžiem pat nevar izskaidrot,”

saka maģistrante.

A.Geduševas veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka pozitīva nostāja pret Latvijas valsts himnu pārsvarā liecina par pozitīvu nostāju pret valsti, tomēr svarīgi, kā indivīdi interpretē valsti un kādā kontekstā runā par himnu. Tāpat nozīmīga loma ir valsts un sabiedrības attiecībām, kas, diskutējot par himnu un tās nozīmi, aktualizē zināmas problēmas valstī, par vienu no svarīgākajām minot latviešu un krievu kopienu attiecības un līdzāspastāvēšanu.

“Pats interesantākais, manuprāt, ir tas, ka, Latvijas valsts himna ir kā katalizators diskusijām indivīdu vidū par dažādiem problemātiskiem jautājumiem sabiedrībā un valstī. Proti, runājot un diskutējot par himnu, indivīdi diskutē gan par latviešu-krievu kopienu neviennozīmīgajām attiecībām un izpratni vienam pret otru, gan par nācijas kolektīvo atmiņu, gan par indivīdu attieksmi pret valsti un vēl citiem atsevišķu pētījumu vērtiem aspektiem,”

akcentē pētījuma autore.

Viņasprāt, interesanti arī, ka indivīdu nostāja pret Latvijas valsts himnu kā par stratēģisku komunikācijas instrumentu vai kā par vēstures un kultūras simbolu, galvenokārt, atkarīga no tā, ko indivīdiem nozīmē valsts un ar ko viņi to primāri saista. “Indivīdi vairāk valsti saista ar konkrētu, ģeogrāfisku vietu un tās vērtībām (dabu, cilvēkiem, tradīcijām), nevis valsti kā institūciju. Protams, svarīgs arī konteksts, kādā par to runā,” piebilst A. Geduševa.

Tāpat pētījums apliecinājis, ka Latvijas valsts himna ir viens no veidiem, kā uzturēt un stiprināt kolektīvo un nacionālo identitāti, tostarp arī kolektīvo atmiņu, kas stratēģiskās komunikācijas ietvarā ir arī sava veida attiecību stiprināšana ar valsti. Šī pētījuma kontekstā neviennozīmīga izpratne par Latvijas valsts himnu ir viens no iemesliem, kas norāda uz nestabilu un sašķeltu Latvijas kolektīvo atmiņu, izpratni par pagātni dažādu etnisko un citu sabiedrības grupu starpā.

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs  izsludina konkursu uz vakanto psihologa amata vietu (darbinieka amats) Prasības pretendentiem/-ēm: maģistra grāds psiholoģijā; ne mazāk kā 2 gadu darba pieredze psihologa amatā pēdējo 5 gadu laikā; sertifikāts klīniskās un veselības psiholoģijas jomā vai reģistrācija šajā jomā ar turpmāko sertificēšanos; praktiska pieredze strādāt ar pieaugušajiem, sniegt individuālās konsultācijas, vadīt grupas nodarbības – seminārus, atbalsta grupas u.c.; pieredze veikt krīzes intervenci individuāli un grupā tiks uzskatīta par priekšrocību; augsta saskarsmes kultūra un komunikācijas prasmes; valsts valodas zināšanas augstākajā līmenī Tiek piedāvāts: nepilns darba laiks (20 darba stundas nedēļā); labi darba apstākļi; mēnešalga (bruto alga) 948.00 EUR, pārbaudes laikā 675.00 EUR; sociālās garantijas, papildatvaļinājums, atvaļinājuma pabalsts un citi iestādē noteiktie motivācijas elementi atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem; elastīgs darba laiks; veselības apdrošināšana - pēc pārbaudes laika beigām; atbildīgs darbs atsaucīgā un profesionālā kolektīvā; iespēja paplašināt zināšanas un gūt praktisku pieredzi valsts pārvaldē; darba vieta Valmierā, Tērbatas ielā 9 Iesniedzamie dokumenti: pieteikuma vēstule; Curriculum Vitae (CV); izglītības dokumentu kopijas (pretendentiem, kuri izglītību ir ieguvuši ārvalstīs, jāpievieno dokuments par izglītības akadēmisko atzīšanu Latvijā). Iesniedzamos dokumentus sūtīt līdz 2026.gada 27.maijam, Čiekurkalna 1.līnija 1, k-1, Rīga, LV‑1026 ar norādi „Pieteikums psihologa amatam” vai e‑pastu: vscpersonals@iem.gov.lv, vai iesniegt personīgi minētajā adresē 509.kabinetā. Tālrunis uzziņām: 28618182 Atlases konkurss notiks divās kārtās. Pirmā kārta - Pretendentu izglītības un pieredzes atbilstības izvērtēšana pēc iesniegtajiem dokumentiem. Otrā kārta - intervija, kuras laikā tiks novērtētas Pretendenta zināšanas un kompetences atbilstoši amatam noteiktajām prasībām. Lūdzam ievērot, ka sazināsimies un informēsim par konkursa rezultātiem tikai uz interviju uzaicinātos Pretendentus. Pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. pantu, informējam, ka Jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti ar mērķi nodrošināt personāla atlasi un ar to saistīto Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra tiesību un pienākumu izpildi. Personas datu apstrāde pamatā tiek veikta, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta a) apakšpunktu (datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei). Iesniedzot savu pieteikumu, Jūs piekrītat Jūsu personas datu apstrādei norādītajam mērķim. Informējam, ka pieteikuma dokumentos iekļautie dati var tikt izmantoti atsauksmju saņemšanai no pieteikuma dokumentos norādītājiem iepriekšējiem darba devējiem. Personas datu apstrādes pārzinis ir Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, Čiekurkalna 1.līnija 1, k-1, Rīga, LV – 1026, e-pasts: vsc@iem.gov.lv . Saziņai ar personas datu aizsardzības speciālistu: vscdas@iem.gov.lv . Vairāk informācijas tīmekļvietnē: http://vsc.iem.gov.lv/fizisko-personu-datu-apstrade/. Profesija: PSIHOLOGS Darba vietas adrese: LATVIJA, Tērbatas iela 9, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Nepilnais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Nepilna slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-05-27 Kontaktpersona: Tālrunis: 28618182 E-pasts: vscpersonals@iem.gov.lv

Mūsu partneri