Lasīšanas laiks: 4 min
“Erasmus” studentu apmaiņas programma piedāvā studentiem studēt vai apgūt praktiskās zināšanas kādā no Eiropas valstīm. Šogad pieci jaunieši no Nīderlandes, Gruzijas, Azerbaidžānas, Beļģijas un Armēnijas savu apmaiņas laiku pavada Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Portāls “Valmieras ziņas” tikās ar četriem no tiem, lai uzzinātu, kā tiem sokas studijās.
Tatevika (Tatevik Ohanyan) no Armēnijas: “Daudzi cilvēki man ir vaicājuši, kāpēc es izvēlējos tieši Latviju, jo valstis, no kurām varēja izvēlēties, bija ļoti daudz.
Izvēlējos Latviju, jo gribēju doties uz valsti, kas pilnīgi atšķiras no Armēnijas laikapstākļu, cilvēku, kā arī izglītības sistēmas ziņā.
Es vēlējos gūt pieredzi Valmierā, jo, manuprāt, šeit viss ir citādāks. Atlidoju augusta beigās un pirmā doma, kad ierados, bija, ka šeit ir pārāk auksts, jo lija lietus un pūta dzestrs vējš. Tomēr man šeit ļoti patīk. Vēl viena interesanta lieta, ko esmu ievērojusi, ir latviešu sajūsma par sēnēm.
Kad ierados, daudzi gāja lasīt sēnes un pēc tam tās gatavoja. Man tas likās jocīgi.
Es novērtēju Vidzemes Augstskolas izglītības sistēmu, kas, manuprāt, ir augstā līmenī. Skolā, kurā es mācos, uzsvars ir likts uz eksāmeniem un informācijas iekalšanu no galvas, bet šeit ir daudz prezentāciju, semināru un praktiska darbošanās.
Armēņi diezgan ievērojami atšķiras no latviešiem — mēs esam viesmīlīgi un emocionāli. Kad plānoju doties uz Latviju, visi teica, ka latvieši ir “auksti” un nav draudzīgi. Tomēr, kad es atbraucu, visi pret mani izturējās ļoti jauki un labestīgi, radot burvīgu vidi. Es nevienā mirklī neesmu jutusies vientuļa vai nesaprasta.”
Robins (Robin Temmerman) no Beļģijas: “Apmaiņas studijās izvēlējos doties uz Latviju, jo negribēju braukt uz populārām valstīm, kā Spānija vai Somija, tāpēc izvēlējos svešāku valsti. Šāda izvēle, jo man patīk atklāt un iepazīt valstis, tās iedzīvotājus. Pirmā lieta, ko ievēroju, kad atbraucu, bija plašie meži un dabas tuvums, kas Beļģijā nav tik daudz.
Man patīk studēt Vidzemes Augstskolā, jo tā atšķiras no tā, pie kā esmu pieradis. Beļģijā ir eksāmenu sesijas, kurās mēs īsā laikā iemācāmies daudz lapaspuses, bet Latvijā jāmācās visu semestri, turklāt šeit ir mazākas studentu grupas.
Visi saka, ka latvieši ļoti daudz ēd kartupeļus, bet man tā nešķiet. Beļģijā kartupeļi tiek ēsti teju katru dienu, tāpēc man šis latviešu paradums jocīgs nešķiet.
Tomēr, tā kā esmu veģetārietis, dažkārt rodas grūtības pārtikas izvēlē, jo, piemēram, Beļģijā ir speciāli produkti un veikali veģetāriešiem.
Latvieši sākumā ir ļoti noslēgti. Viņi ir runātīgi, bet sākumā līdz galam sevi iepazīt neļauj, dažkārt slēpj arī savas patiesās emocijas. Tomēr kopumā varu teikt, ka latvieši ir visai draudzīga nācija.”
Irakli (Irakli Pitskhelauri) no Gruzijas:
“Tā kā latviešiem ar gruzīniem ir draudzīgas attiecības, no vairāku valstu piedāvājuma izvēlējos tieši Latviju.
Atlidojot uz Latviju, acumirklī varēja pamanīt, ka esmu ieradies citā valstī — viss bija ļoti skaisti, daudz mežu, interesantas pilsētas. Vēl neesmu bijis citās Baltijas valstīs, bet esmu sācis apskatīt Latviju. Pašlaik man skaistākā pilsēta likās Cēsis.
Esmu apmierināts ar skolu, pilsētu, kur dzīvoju un visu pārējo. Pirmo reizi tik ilgu laiku, 10 mēnešus, dzīvošu viens pats un es varu tikai pateikties par skolu, kurā aizvadīšu savas apmaiņas studijas, jo man šeit ļoti patīk.
Tomēr mani nedaudz biedē gaidāmā ziema, jo aukstākā ziema Gruzijā ir vien ap mīnuss desmit grādiem. Plānoju pirkt biezu ziemas jaku.”
Džoele (Johanna Glerum) no Nīderlandes: “Latviju apmaiņas studijām izvēlējos tāpēc, ka gribēju izmēģināt ko tādu, ko nebiju darījusi iepriekš. Apmaiņas studijas gribēju pavadīt aukstā valstī, un no piedāvātajām Latvija likās vislabākā iespēja.
Trīs gadus neesmu redzējusi sniegu, tāpēc ļoti gaidu ziemu.
Uz Latviju atbraucu augusta beigās, likās, ka šeit ir ļoti auksti. Tomēr tas netraucēja apskatīt Rīgu, kas man likās ļoti skaista pilsēta. Turklāt man jāsaka, ka
Latvija nav tik plakana, kā jums pašiem liekas!
Jums ir daudz kalniņi, vietas, kurp soļot augšup, Nīderlandē tā nav vai ir ļoti reti.
Skola un mācības ļoti atšķiras no Nīderlandes. Dažkārt šeit ir vieglāk mācīties, bet te ir garākas skolas dienas — Nīderlandē man bija vairāk laika. Reizēm skolas dienas ir ļoti garas – no pulksten 9:45 rītā līdz 7 vakarā.
Jūs, latvieši, esat ļoti rezervēti un daudz nerunājat. Daudzi man saka “sveiki”, bet tas paliek tādā līmenī, neturpinoties garākai sarunai.”
