Lasīšanas laiks: 3 min
22.marts ir Pasaules ūdens diena, savukārt 23. marts – Pasaules meteoroloģijas diena. Šogad Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) izvirzītais moto ir “Weather-ready, climate-smart” jeb “Esi gatavs laika apstākļiem, ņem vērā klimata pārmaiņas!”
Pasaules iedzīvotāji, kuru skaits nepārtraukti pieaug, saskaras ar dažādām dabas katastrofām – tropiskajām vētrām, spēcīgām lietusgāzēm, karstuma viļņiem, sausuma periodiem.
Klimata pārmaiņu dēļ palielinās ekstremālu laikapstākļu intensitāte un biežums, jūrās paaugstinās ūdens līmenis un notiek okeānu paskābināšanās. Urbanizācijas un lielpilsētu izplešanās ietekmē cilvēki kļūst neaizsargāti un palielinās to ievainojamība. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi būt gataviem atbilstošai rīcībai jebkuros laikapstākļos, visaptveroši analizēt klimatu un pārdomāti rīkoties ar mūsu ūdens resursiem.
Šis ir iemesls, kāpēc viena no PMO un nacionālo meteoroloģisko un hidroloģisko dienestu galvenajām prioritātēm ir pasargāt cilvēkus, īpašumus un resursus no riskiem, kas saistīti ar hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem un klimata pārmaiņām. Šādi PMO un tās dalībvalstis atbalsta globālos jautājumus par ilgtspējīgu attīstību, pielāgošanās klimata pārmaiņām un katastrofu risku samazināšanu.
PMO un nacionālie meteoroloģiskie dienesti izstrādā operatīvus pakalpojumus, piemēram, laika apstākļu prognozes 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā un klimata pārmaiņu scenārijus, kas palīdz sabiedrībai savlaicīgi sagatavoties gaidāmajiem laika apstākļiem un klimata pārmaiņām. Nacionālie hidroloģiskie dienesti ir atbildīgi par pārdomātu saldūdens resursu pārvaldību, lai nodrošinātu cilvēku patēriņu, lauksaimniecību, rūpniecību, enerģētiku un citas jomas. Tādejādi tiek nodrošinātas iespējas mazināt riskus un izmantot resursus, kas saistīti ar laikapstākļiem, klimatu un ūdeni.
Agrīnās brīdināšanas sistēmas un citi katastrofu risku mazināšanas instrumenti ir svarīgi, lai palielinātu sabiedrības izturību, klimatiskā informāciju sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā par klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju. Savukārt hidroloģiskais monitorings paplašina mūsu sapratni par ūdens aprites ciklu un ūdens apsaimniekošanu.
Meteoroloģiskie fakti par Latviju
Visaugstākā gaisa temperatūra: +37,8°C novērota Ventspilī 2014. gada 4. augustā, bet viszemākā: -43,2°C, 1956. gada 8. februārī Daugavpilī.
Visstiprākās vēja brāzmas: 48 m/s, reģistrētas 1967. gada 18. oktobrī Liepājā.
Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums: 160 mm, reģistrēts 1973. gada 9. jūlijā Ventspilī.
Visbiezākā sniega sega: 130 cm, tika novērota 1931. gada 16. martā Gaiziņkalnā, bet visvēlākā sniega sega: 1953. gada 29. maijā Kazdangā.
Meteoroloģiskie fakti par pasauli
Visilgstošākais zināmais tropiskais ciklons novērots 31 dienu, no 1994. gada 10. augusta līdz 10. septembrim, laikā, kad Klusā okeāna ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu apgabalos plosījās viesuļvētra “Džons”.
Visaugstākā temperatūra uz zemeslodes: +56,7°C reģistrēta Nāves ielejā, Kalifornijā, ASV, 1913. gadā.
Visilgstošākais sausuma periods: 173 mēneši, reģistrēts Čīlē, Arikas reģionā. Tas ilga no 1903. gada novembra līdz 1918. gada janvārim.
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī: 1825 mm, reģistrēts 1966. gada janvārī Francijai piederošajā Reinjonas salā Indijas okeānā.
