Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu un Gulbenes novada domi šobrīd īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ (LowTEMP). LowTEMP projekta ietvaros VPR aicinās pašvaldības un to paspārnē esošos centrālizētās siltumapgādes uzņēmumus apsvērt ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu ieviešanu un to pilnveidošanu, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte.
Ziema ir īstais brīdis, lai domātu par siltumapgādes sistēmas labākajiem risinājumiem. Centralizētās siltumapgādes sistēmām ir būtiska loma iedzīvotāju ikdienā, lai saņemtu siltumu, kas nodrošinātu temperatūras vienmērīgumu telpās un komforta sajūtu. Taču nereti centralizētās siltumapgādes sistēmas neatbilst energoefektivitātes standartiem un ir tehniski novecojušas, līdz ar to zaudē savu konkurētspēju attiecībā pret citiem apkures un karstā ūdens sagatavošanas veidiem. Rodas siltuma zudumi, enerģijas patēriņš un izlietotie resursi palielinās. Eiropas Savienībā īpaša uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgām energoapgādes sistēmām, kuras tendētas uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu. Aizvien vairāk tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams izmantot energoefektīvas tehnoloģijas jaunu un esošu ēku centralizētās siltumapgādes sistēmu izbūvē un to atjaunošanā.
Zemas temperatūras centralizētā siltumapgādes sistēma vairākās valstīs, kā, piemēram, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā tiek atzīta par veiksmīgu risinājumu, kas ļauj efektīvāk izmantot atjaunojamos energoresursus, jo nav nepieciešams sagatavot tik augstas temperatūras siltumnesēju. Tā tiek dēvēta arī par ceturtās paaudzes sistēmu un no pārējām paaudzēm atšķiras tieši ar iespējām enerģijas ražošanā izmantot atjaunojamos enerģijas avotus – saules enerģija, vējš, ģeotermālā enerģija jeb zemes siltums, biomasa. Zemas temperatūras sistēmā saražotā siltumenerģija siltumtīklos tiek novadīta ar pazeminātu siltumnesēja pieplūdes temperatūru. Piemēram, tradicionālajā sistēmā ūdens pieplūde ir robežās no 75 ° C līdz 120 ° C, savukārt zemas temperatūras sistēmā šī temperatūra ir no 40 ° C līdz 70 ° C, kas ļauj nodrošināt mazākus siltuma zudumus un sniedz enerģijas ietaupījumu. Ceturtās paaudzes sistēmām ir vairākas priekšrocības kā, piemēram, zema oglekļa tehnoloģiju izmantošana visos siltumapgādes posmos, savukārt patērētājam tie ir optimāli rēķini par patērēto siltumu.
Noteikti rodas jautājums, kā nodrošināt to pašu telpas komforta temperatūru, ja radiatori būs vēsāki?
Projektējot jaunas ēkas, vienmērīga siltuma sadalīšana lielākās virsmās, ir viena no atbildēm. Tā var būt grīdas apsilde, kas vairs nav retums Latvijā. Grīdas apsildē sistēmas temperatūra ir vidēji no 22 ° C līdz 35 ° C, kā arī jāņem vērā, ka telpā vietu vairs neaizņem radiatori. Izvēloties telpas apsildei izmantot radiatorus, tie noteikti būs izmērā lielāki nekā ierastie radiatori. Taču šāda tipa radiators ne tikai labi sildīs, bet var tikt izmantots arī kā interjera dekors. Renovētās ēkās, kur palikuši esošie radiatori, ir iespējams pazemināt centralizētās siltumapgādes pieplūdes temperatūru, ja to virsma ir pietiekami liela, lai uzturētu telpās nepieciešamo temperatūru. Savukārt esošās ēkās, kurās līdz šim nav veikti energoefektivitātes pasākumi, siltumapgādes sistēmas temperatūras pazemināšana nav tik vienkārša, tomēr, veicot uzlabojumus ēku siltummezglos vai ieviešot vienkāršus siltumenerģijas ietaupīšanas pasākumus, to ir iespējams izdarīt.
Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešana nav vienas dienas darbs. Ir mērķtiecīgi jāizvērtē, vai ir iespējams to integrēt jau esošajā sistēmas infrastruktūrā, enerģijas ražošanā izmantojot atjaunojamos energoresursus. Apzinot esošo ēkas/-u stāvokli un iespējas, jāizvēlas piemērotākais tehnoloģiju risinājums. Ja ēka ir renovēta, tad tai ir lielāks potenciāls efektīvi izmantot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes apkures sistēmu, nekā ēkai, kas nav renovēta. Ir nepieciešamas zināšanas, lai pārvaldītu jaunizveidoto tehnoloģiju tā, lai tik tiešām tiktu paaugstināta centralizētās siltumapgādes energoefektivitāte, taupīti dabas resursi un sasniegts ekonomiskais ietaupījums.
LowTEMP projekta ietvaros VPR aktīvi strādās ar novadu pašvaldībām un pašvaldību paspārnē esošajām centrālās siltumapgādes nodrošināšanas uzņēmumiem, lai izglītotu, informētu, ierosinātu pašvaldības ieviest un pilnveidot ilgtspējīgas energoapgādes sistēmas. LowTEMP projektā lielu interesi ir izrādījusi Alūksnes novada pašvaldība, kurā tiks izvēlēta sabiedriska rakstura ēka kā VPR pilotvieta, kurā ieviest zemas temperatūras centrālās apkures sistēmas iespējas. Šajā ēkā tiks uzstādītas mērīšanas iekārtas, kas ļaus ievākt datus par patērēto siltumu, mitrumu, CO2 izmešiem un citiem rādījumiem. Savukārt Gulbenes novada dome sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti īstenos pilotprojektu – Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes ieviešanas stratēģijas izstrāde Beļavas pagastā – ar mērķi paaugstināt esošās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti, kas ietver dzīvojamās mājas, pašvaldības iestādes un komerctelpas. Šāda mēroga LowTEMP pilotprojekti tiks ieviesti arī Dānijā, Polijā un Igaunijā.
Par LowTEMP projektu:
Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu “Zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam“ ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu. LowTEMP mērķis ir paaugstināt energoefektivitāti, veicinot enerģētikas jomā iesaistīto valsts un privātā sektora dalībnieku zināšanas par zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes sistēmu plānošanu, uzstādīšanu un pārvaldību. Par projektu „LowTEMP” vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā.
