Lasīšanas laiks: 3 min
25.oktobra vakarā, kad Valmierā jau bija jūtama ziemas tuvošanās un nojausma par pirmo sniegu, Valmieras Tūrisma informācijas centrā interesenti varēja iejusties Grieķijas vasarā un ceļotāju stāstu vakaru pavadīt kopā ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Sandi Bukšu un Lauri Igauni.
Sanda un Laura iespaidiem bagātais ceļojums ilga vien trīs dienas un divas naktis, taču tas bija sarežģīts un atmiņā paliekošs. Sandis jau trīs gadus vēlējās nokļūt Atona pussalā un uzkāpt Atona kalnā, rakstīja motivācijas vēstules un pieteikumus, taču tas izdevās tikai šā gada jūnija sākumā.
Sanda un Laura stāstījumā figurēja Atosa pussala un Atosa kalns (no grieķu valodas Athōs), tāds nosaukums sastopams arī daudzviet internetā, taču laikam pareizāk to būtu saukt par Atona kalnu un Atona jeb Ajonoras pussalu (“Lielais pasaules atlants”, 2008).
Atona ir viens no trim Kalkidikes pussalas izvirzījumiem, kuru apskalo Egejas un Trāķijas jūra, un 1988.gadā tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pussalas lielākais platums ir vien 10 kilometri, bet garumā tā sniedzas 50 km. Šī šaurā zemes strēle bija labi skatāma arī jauniešu uzņemtajās fotogrāfijās un video no 2033 m augstās Atona virsotnes. Tā kā visa pussala ir pareizticīgo mūku apvienības īpašums, Atona kalnu sauc arī par “Svēto kalnu”. Atona pussalā pirmais klosteris dibināts jau tālajā 963.gadā (dažos avotos minēts pat 885.gads), šobrīd tajā ir 20 pareizticīgās baznīcas klosteru, kurās apmetušies mūki no Grieķijas, arī Krievijas, Rumānijas, Bulgārijas, Serbijas.
Atona ir unikāla vieta daudzējādā ziņā. Tā nav publiski pieejama, tur nav veikalu un mūsdienu infrastruktūras, tur nekad neviens nepiedzimst, jo Atona sievietēm ir pilnībā slēgta. Vienīgās sieviešu dzimtas būtnes tur esot kaķenes un vistas. Gadu simtiem uz turieni dodas vīrieši, lai pilnīgā izolācijā savu dzīvi veltītu lūgšanām. Kā atzina Sandis, nekur citur viņš nav izjutis tik milzīgu reliģisko spēku un juties tik ļoti neiederīgs.
Lai gan apgabals ir savienots ar Grieķijas cietzemi, kalnam iespējams piekļūt tikai ar kuģīti un tikai ar īpašu atļauju, kuru izsniedz grieķu valodā pilsētā Ouranoupolis, netālu no Salonikiem. Atona pussalā tiek ielaists ļoti ierobežots cilvēku skaits un maksimālais uzturēšanās laiks ir četras dienas un trīs naktis. Vienā klosterī drīkst palikt tikai vienu nakti! Indīgo čūsku un savvaļas zvēru dēļ nav iespējams gulēt teltīs, naktsmītnes pieejamas tikai klosteros, un tās ir bezmaksas, taču ciemiņiem jāpielāgojas mūku dienas režīmam ar īpašajiem ēšanas un lūgšanu laikiem (lūgšanas notiek arī naktīs). Mūki neēd gaļu, ēdienreizēs dominē dažādas putras, dārzeņu zupas, olīvas, gandrīz eksotisks ēdiens ir ķilavmaizes. Mūki pārtiek no tā, kas tiek izaudzēts uz vietas.
Pirms došanās uz Atonu jaunieši brīdināti arī par apģērbu – bija jābūt garajām biksēm un krekliem ar garajām piedurknēm, tam jābūt neitrālam, bez uzrakstiem. Nedrīkstēja aizrauties arī ar fotografēšanu un filmēšanu (bet tad jau nebūtu šī vakara ceļotāju stāsta!), pilnīgi noteikti nedrīkst fotografēt mūkus un klosterus.
Lai uzkāptu Atona kalnā, Sandis un Lauris ceļā pavadīja trīs dienas un veica 35 kilometrus. No malas varētu likties, ka tas nav nekas daudz, taču plānošana un ceļošana ar pirkstu pa karti bieži vien atšķiras no reālā ceļojuma. Arī jauniešiem taisnā līnijā kartē kalns nelicies tik tālu un arī 2 km augstums nešķitis tik neaizsniedzams, taču kāpšanu apgrūtināja svelmainā saule, +28+30 grādu karstums, smagās somas un augšup lejup ejošie šķembainie klinšu celiņi. Sandim papildus neērtības sagādāja arī atplīsusī zole.
Jau pēc pirmās dienas viņus pārņēmušas šaubas par saviem spēkiem un varēšanu un gandrīz jau atmetuši cerības nokļūt Atona virsotnē, taču pateicoties rumāņu mūka Juliana “baltajiem”, bet motivējošajiem meliem, viņi ieguvuši otro elpu un sasnieguši savu iecerēto mērķi. Virsotnē Sandis un Lauris negaidīti sastapies ar mūsdienu civilizācijas klātbūtni. Pateicoties skaidrajam un saulainajam laikam, ainavas no Atona kalna tiešām bijušas neaprakstāmas, taču pilnīgi neiederīgs šajā vidē licies cementa maisītājs – pašā virsotnē top jauns klosteris.
