Lasīšanas laiks: 3 min
Visbiežāk atlīdzības par traumām, kas gūtas skriešanas laikā, tiek pieteiktas septembrī, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. Vērtējot gūto traumu veidus, šobrīd pieaugoša tendence vērojama samežģījumiem un sasitumiem, kuru skaits šī gada pirmajos astoņos mēnešos pret 2015. gada attiecīgo periodu ir pat dubultojies.
„Septembrī skolās atsākas sporta stundas, vēl joprojām aktīvi notiek dažādi masu skriešanas pasākumi un pat Starptautiskā olimpiskā diena, iedrošinot cilvēkus arī rudenī būt aktīviem, sportojot svaigā gaisā. Priecē, ka cilvēki kļūst aktīvāki, diemžēl – ne piesardzīgāki. Kārtīgi nesagatavojoties, skriešana var būt traumatiska,” situāciju komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa:
„Nedomāju, ka vainojams rudens un vēsais laiks, bet drīzāk tas, ka cilvēki ir slinkojuši un nav sagatavojuši savu organismu un ķermeni slodzei. Nedrīkst joka pēc izdomāt, piemēram, skriet pusmaratonu – organisms tam ir laikus jāsagatavo!”
BALTA atlīdzību dati liecina, ka visbiežāk skriešanas laikā tiek gūtas brūces, dažādi sasitumi, muskuļu un saišu plīsumi, kā arī kaulu lūzumi.
Lai pasargātu sevi no traumām un vēsi laikapstākļi nebūtu šķērslis aktīvam dzīvesveidam svaigā gaisā, BALTA kopā ar Lauru Ikaunieci-Admidiņu pirms skriešanas aicina nepārvērtēt savas spējas, bet laikus sagatavoties un padomāt par:
- iesildīšanos. Katram sporta veidam un distancei ir sava iesildīšanās tehnika. Diemžēl lielākā daļā cilvēku to nedara nemaz vai izpilda nepareizi;
- uzturu, ķermenim un muskuļiem nepieciešamajām uzturvielām. Piemēram, ja trūkst, magnijs, var saraut krampī kāju. Tāpēc pirms skrējieniem sportistiem pat ieteicams lietot speciālus dzērienus, kas satur elektrolītu un aizsargā pret spazmām un krampjiem, tādējādi izvairoties no traumām;
- pareizu skriešanas tehniku, tostarp elpošanu un skriešanas tempu. Vislabāk šajā jautājumā ieteicams konsultēties ar speciālistiem, kas visprecīzāk pastāstīs, kā pareizi skriet. Tāpat arī profesionāļa klātbūtnē ieteicams pārbaudīt savu izturības slieksni, ja plānojat skriet garās distances;
- piemērotu apģērbu. Svarīgi, lai apģērbā būtu ne par aukstu, ne karstu. Vislabāk izvēlēties vieglus un elpojošus materiālus, piemēram ar iestrādātu Dri-Fit tehnoloģiju, lai tas būtu ātri žūstošs. Ja grūti novērtēt laikapstākļus, labāk ieteicams saģērbties siltāk, lai nepieciešamības gadījumā lieko varētu novilkt, nevis nāktos salt;
- ērtiem un atbilstošiem apaviem. Atbilstoši apavi amortizēs triecienu, kas skrienot rodas mugurkaulam un locītavām, tāpat arī pasargās no tulznu un noberzumu veidošanās;
- ūdens patēriņu. Dzerot aukstu ūdeni vēsā laikā, tiek patērēta organisma enerģija, tādējādi vislabāk izvēlēties siltu šķidrumu;
- skriešanas seguma izvēli treniņiem. Ikdienas treniņiem piemērotāks ir grants ceļš vai līdzena meža taka, tādējādi atvieglojot organismam slodzi;
- atstarojošiem elementiem. Visbiežāk, tie jau ir iestrādāti skriešanas ekipējumā, bet drošībai der padomāt arī par papildu nodrošinājumu, jo īpaši – skrienot tumšos rītos un vakaros;
- un visbeidzot – par atsildīšanos. Svarīgi pēc veiktās distances ir pastaigāt, izlocīties un izstaipīties, lai organisms varētu atgriezties miera stāvoklī un muskuļi tiktu atbrīvoti no saspringuma.
