Lasīšanas laiks: 2 min
Atzīmējot Gotharda Frīdriha Stendera trīssimtgadi, apgāds “Neputns” izdod triju grāmatu komplektu “Gotharda Frīdriha Stendera ābeces. Faksimili. Transkripcijas. Apceres”.
Komplekts ietver divu 18.gadsimta nogalē Stendera radītu ābeču “Jauna ABC un lasīšanas mācība” un “Bildu ābice” faksimilus un pielikumu ar ābeču tekstu transkripciju un dokumentālām apcerēm.
Stendera dzīve un personība ir spilgts piemērs Eiropas zinātnes un kultūras pasaulei 18.gadsimtā, kurā attīstītu prātu un zināšanas novērtēja kā cilvēka augstāko rotu. Viņu ierasts atcerēties kā dabaszinību popularizētāju, īpaša laikmeta iedibinātāju latviešu rakstniecības vēsturē, autoritāti latviešu valodniecības jautājumos. Stenderu interesēja arī attāluma mērīšana jūrā, viņš aizrāvās ar alķīmijas eksperimentiem, izgatavoja globusus un popularizēja veļas mazgājamo mašīnu.
Mūža otrajā pusē Stenders radīja divus novatoriskus mācību līdzekļus: “Jauna ABC un lasīšanas mācība” un “Bildu ābice”. To uzdevums – padarīt grāmatas pieejamākas latviešu lasītājam. “Un mācies labprāt grāmatas / Tas vadīs tev uz laimības,” – Stenders raksta “Jaunas ABC un lasīšanas mācības” ievaddzejolī.
Stenders ābecēs ieviesa vairākus nozīmīgus jauninājumus – mainīja toreizējo latviešu alfabēta sastāvu, tuvinot to reālajai valodai, mehāniskas burtu iekalšanas vietā piedāvāja pāreju uz skaņošanas metodi, kā pirmo lasāmvielu “pātaru” vietā ievietoja dzejojumu. Savukārt “Bildu ābicē” pirmo reizi attēls, kas attēlo priekšmetus, kuri sākas ar iegaumējamo burtu, ir galvenais. “Bildu ābice” uzskatāma arī par īsteno sākumu latviešu laicīgo grāmatu grafikai, kuras dibinātājs ir Stenders. “”Bildu ābice” ir pagrieziena punkts, kad grāmatas veidolā sākas pāreja uz jaunajiem laikiem. Ar Stenderu sākas latviešu grāmatu māksla,” izdevuma nozīmi latviešu grāmatniecībā, grāmatu mākslā uzsver izdevuma sastādītājs un grāmatu mākslas vēsturnieks Valdis Villerušs.
No “Jaunas ABC un lasīšanas mācības” pirmā izdevuma līdz mūsdienām nonākuši vien trīs eksemplāri, savukārt no “Bildu ābices” – septiņi. “Neputna” izdevums dod iespēju skatīt daļu no Stendera veikuma, kā arī izmantot to kā autentisku izziņas materiālu par mūsu priekšteču ikdienas un garīgo dzīvi 18.gadsimtā.
Izdevuma sagatavošanā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas vadītāja Ināra Klekere, literatūrzinātniece, profesore Māra Grudule, māksliniece Inese Hofmane, valodnieks, profesors Pēteris Vanags, grāmatu mākslas vēsturnieks, profesors Valdis Villerušs un Jelgavas tipogrāfija.
