Lasīšanas laiks: 2 min
Pēdējās dienās pie tirdzniecības centra Valleta ievērojām ielu muzikantu Mārtiņu Jurciņu no Rēzeknes puses, kurš spēlē akordeonu. Lai noskaidrotu, kas muzikantu atvedis uz Valmieru, portāls “Valmieras Ziņas” devās ar viņu aprunāties.
Mārtiņ, kas Jūs atvedis uz Valmieru?
Jau desmit gadus regulāri braucu spēlēt uz Alūksni, Balviem, Viļāniem, spēlēju arī dažādos gadatirgos. Vienu gadu pamēģināju atbraukt uz Valmieru un iepatikās te! Tā joprojām ik pa laikam uz šejieni atbraucu.
Ar ko Valmiera atšķiras no citām pilsētām?
Klusa! Valmiera tiešām, salīdzinot ar citām pilsētām, ir ļoti klusa. Cilvēki gan, protams, ir ļoti atsaucīgi. Katram jau vajag dzirdēt to savam noskaņojumam atbilstošo mūziku. Ja to gadās uzķert, tad iet pavisam labi!
Vai vienmēr muzicējat viens?
Diemžēl jā! Gribētos atrast kādu kompanjonu, bet līdz šim neesmu nevienu atradis. Ja man būtu kāds, kas dzied, tad varētu kopā spēlēt pasākumos, koncertos…
Kā pievērsāties mūzikai?
Uzaugu bērnunamā un mācījos Palsmanē, kur jau skolas laikos iepatikās mūzika. Aktīvi mācījos muzikālās audzināšanas stundās un tā arī apguvu muzicēšanu. Mans vectēvs ir Pēteris Jurciņš, dziesmas “Vālodzīte” autors, tā kā mūzika man rit asinīs. Vectēvs arī uzdāvināja man manu pirmo zaļo garmošku (akordeonu), ar kuru tad arī sāku spēlēt uz ielām un spēlēju joprojām.
Vai Jums ir vēl kāda aizraušanās, neskaitot mūziku?
Jā, vispār esmu ļoti daudzpusīgs cilvēks. Man ļoti patīk fotografēt un filmēt. Par savu pirmo no muzicēšanas iekrāto naudiņu iegādājos foto kameru. Vēlāk iekrāju televizoram, patīk arī labas filmas.
