Lasīšanas laiks: 4 min
Labi pavāri darba tirgū joprojām ir uz izķeršanu – to apliecina arī Smiltenes tehnikuma absolvents – populārais garšu pētnieks Mārtiņš Sirmais. Jauniešu garantijas programmās pavāra profesija visus pēdējos gadus bijusi viena no pieprasītākajām.
Iespēju augstas raudzes profesionāļu vadībā gada laikā apgūt seno un prestižo arodu un vienlaikus saņemt stipendiju visbiežāk izmanto vietējie jaunieši, kuri labi zina par skolas piedāvātajām iespējām un modernajām iekārtām, ar kādām aprīkotas tehnikuma mācību virtuves un restorāns. Taču netrūkst arī jauniešu, kuru dzimtajā pusē šādu iespēju nav – viņi, lai apgūtu izvēlēto arodu, gatavi mērot ceļu cauri visai Latvijai.
Latvijā nav mazāk iespēju!
Jauniešu garantijas programmas absolvents un kafejnīcas “Mūza” pavārs Ingus Bārbals piecus gadus nostrādājis par pavāra palīgu ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos Īrijā. Vispirms viesnīcā, kur dienā apkalpoti 300 – 400 klienti, pēc tam restorānos, kur darba ritms bijis mazliet mierīgāks. Nevarējis žēloties nedz par atalgojumu, nedz izaugsmes iespējām. Taču jaunietis vairāk par visu vēlējies atgriezties Latvijā. Smiltene ir Ingusa dzimtā pilsēta, šeit gaidīja draugi un tuvinieki. Iestājoties Smiltenes tehnikumā, Ingum bija darba pieredze un skaidrs mērķis – izmācīties par pavāru, lai turpmāk varētu pilntiesīgi strādāt profesijā, par kuru jau Īrijā sapratis – tā ir viņa dzīves īstais aicinājums.
Jaunais pavārs uzskata – viņa profesijā jābūt gatavam mācīties katru dienu. “Diploms, protams, ir svarīgs, bet cilvēki no pavāra vienmēr gaida kādu pārsteigumu. To, sēžot uz veciem lauriem, sarūpēt nav iespējams.”
Ingusam Bārbalam vislabāk patīk gatavot gaļas ēdienus. Jaunas ierosmes viņš parasti gūst internetā un pēc tam tās apspriež ar kolēģiem. “Nevienu recepti nekad nepārņemu 1:1. Parasti izdomāju tai klāt kādu savu “odziņu”. Kopija nekad nesagādā tik lielu gandarījumu kā darbs, kurā esmu ieguldījis arī savas domas un pieredzi.”
Kādas īpašības pavārā visvairāk vēlas redzēt darba devējs? Vispirms – viņam jābūt mierīgam un nosvērtam. Radošam un drošam. Gatavam iziet no situācijas, izmantojot tās izejvielas, kas konkrētajā brīdī ir pie rokas.
“Labs pavārs nebaidās eksperimentēt. Viņš vienas trūkstošas garšvielas dēļ nekrīt panikā, bet izdomā, kā to aizstāt ar ko citu. Tāpat – nevajag baidīties arī no kritikas. Gudrs pavārs to prot izmanto savā labā.”
Inguss Bārbals nepiekrīt tiem, kas uzskata, ka ārpus Latvijas ir vairāk iespēju. “Ēdināšanas pakalpojumi Latvijā ir ļoti augstā līmenī.” Jaunietim ir iespēja salīdzināt, jo Īrijā viņš strādājis augstas klases restorānos. Savukārt profesionālās kvalifikācijas praksē bijis “Valtera restorānā” Rīgā.
Labs starta kapitāls
“Jauniešu garantijas programmas piedāvātās iespējas ir labs starta kapitāls,” uzskata Mārtiņš Sirmais.
“Galvenie priekšnoteikumi, lai kļūtu par labu pavāru? Ir jāmīl savs darbs un jābūt “dopingam” – nemitīgai zinātkārei un vēlmei profesionāli augt un attīstīties.
“Pavāra profesija nebūs īstā tiem, kuriem patīk paslinkot. Tas ir viens no grūtākajiem arodiem,” neslēpj Mārtiņš Sirmais. “Lai tajā sasniegtu augstākās virsotnes, jābūt darbaholiķim.
Psiholoģiski visgrūtākais ir pieņemt to, ka šajā darbā visvairāk jāstrādā tad, kad citi atpūšas – brīvdienās un svētkos. Taču iedvesmojošākais ir tas, ka Latvijā ir visi priekšnoteikumi, lai ēdināšanas pakalpojumu jomā strādājošie varētu radīt ko jaunu, vēl nebijušu – uztaisīt revolūciju.”
Arods plus stipendija
Jauniešu garantijas programmas bieži izvēlas jaunieši, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas braukt mācīties tālu projām no mājām. Piemēram, mājās aug mazs bērniņš vai arī pašreizējā rocība neļauj stāties augstskolā. Vai arī – jaunietim viena profesija jau ir, bet, kādu laiku tajā pastrādājot, viņš sapratis, ka tas nav īstais dzīves aicinājums. Daudzi Smiltenes tehnikuma Jauniešu garantijas programmas audzēkņi atzinuši, cik ļoti liels atbalsts bijusi mācību laikā saņemtā stipendija.
No 2018. gada augusta Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto programmu, kurās jaunieši līdz 29 gadu vecumam, var apgūt arodu un vēl saņemt stipendiju, vairs nebūs. “Tāpēc interesenti – pasteidzieties,” iesaka Smiltenes tehnikuma Jauniešu Garantijas programmas pavāru kursa absolvente Evija Ērmane –Timermane, kura pēc skolas beigšanas veiksmīgi atradusi savu nišu – kūku cepšanu.
“Mācības ir intensīvas un, ja mājās mazs bērniņš, tad citur piepelnīties nav laika. Zinu – daudzi no maniem kursabiedriem diez vai sasparotos mācībām, ja nebūtu stipendijas un vēl vajadzētu maksāt par mācībām.”
Evija uzskata – pavārs ir profesija, kurā cilvēks būs paēdis vienmēr. Un – ja būsi radošs, atvērts jaunām idejām un dialogam ar klientiem, tad arī mazpilsētas iedzīvotāju pieticīgais atalgojums nebūs šķērslis, lai nopelnītu un izdzīvotu. “Nevajag būt alkatīgam, bet strādāt no sirds. Klients jau to uzreiz jūt.”
Evija ar kūku cepšanu un sāļo konditorejas izstrādājumu gatavošanu nodarbojos tikai nepilnu gadu, taču vēl nav bijis brīža, kad trūktu pasūtījumu. Evija var atļauties strādāt mājās un viņai nav jāmeklē saviem bērniem auklīte, kamēr pašai jāskrien uz darbu.
Kopš profesionālās kompetences centra statusa iegūšanas Smiltenes tehnikums ir Vidzemes reģiona profesionālās izglītības metodiskais centrs. Uz meistarklasēm, ko skolā vada Latvijā populāri pavāri, jaunas ierosmes gūt nāk ne vien jaunie vietējo ēdināšanas uzņēmumu darbinieki, bet arī pieredzes bagāti garšu pētnieki.
Pēc tehnikuma beigšanas pavāri var turpināt mācības, meklēt izaugsmes iespējas ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumos, stažēties prestižos restorānos, startēt dažādos profesionālās meistarības konkursos – izaugsmes iespēju ir daudz.
Ziemas uzņemšana Smiltenes tehnikumā strauji tuvojas noslēgumam. Audzēkņu skaits ir ierobežots – “kas pirmais brauks, tas pirmais mals”.
