Lasīšanas laiks: 2 min
Otrdien, 24.janvārī, Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas datorlasītavas telpās aizvadīts pasākums no cikla “Dodam vārdu”, kurā savas dzejas pasaulē visus pasākuma apmeklētājus ieveda grāmatas “Es izvēlos” autore Anita Gulbe – Trumpe. Vakaru papildināja biodeju nodarbību vadītāja Anita Čapkovska, kā arī dzejnieces darbus lasīja Indra Ozola.
“Dzeja pie manis atnāk pati, pa rindiņai vien. Tās vispirms vairākas dienas riņķo pa manu prātu un nobriest manā galvā, pirms uzlieku to uz papīra,”
par savu dzeju izsakās dzejniece Anita Gulbe – Trumpe. Dzejniece atklāj, ka viņas dzeja ir raksturojama kā viņas piedzīvotās emocijas un izjūtas. “Runājot par šo grāmatu – viss sākās 2014.gadā, bet tagad, lēnām un nesteidzīgi ļaujot dzejai nobriest, pēc trim gadiem esmu varējusi izdot šo grāmatu,” stāsta dzejniece.
Grāmatai dots nosaukums “Es izvēlos”, jo dzejniece savā dzīves ceļā vēlējusies izmēģināt, kā tas ir – rakstīt dzeju.
“Esmu nonākusi līdz atziņu dzejai, kurā ir izteiktas dažādas emocijas. Liriskā dzeja man neveidojas.”
Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja vērot, kā Anitas Gulbes – Trumpes dzejoļi tiek izdejoti. Māksliniece Anita Čapkovska demonstrēja īpaši sagatavotus priekšnesumus. “Pirmais viņas izdejotais manis rakstītais dzejolis arī ir iekļauts šajā grāmatā, un to sauc “Sarkanais tango”.”
Šī grāmata ir dzejas un mākslas apvienojums, jo tajā ir vērojami dažādi tekstilmozaīkas darbi, ko veidojusi dzejnieces meita Vineta Keibla, kas jau 20 gadus dzīvo Anglijā. “Šādi es ar savu meitu sarunājos cauri laikam un cauri telpai.”
Piedāvājam izlasīt vienu no dzejnieces lasītajiem dzejoļiem, kurš pie dzejnieces “ieradies” īpašā veidā. “Šis ir viens no maniem pirmajiem dzejoļiem. Vispirms es sapnī redzēju zaļās kurpes, bet nākamajā dienā manā prātā sāka veidoties rindiņas, līdz izveidojās dzeja.”
Zaļās cerību kurpes
Zaļās cerību kurpēs ievilkt kājas un doties pastaigā savā.
Tās pavēl, mostas cēlienam jaunam.
Sadzirdu čukstus pūpolu zaros,
Vējiņā šūpojas lazdu skariņas.
Vēl tikai mirklis.
Nožūs ceļmalas dubļi un strautiņa malā jau vizbules plauks.
Likšu pie vaiga zaļu bērza pumpuru.
Pirmais taurenis dejot sauks.
Zaļās cerību kurpes man kājās.
Iesēžos pūpolu ratos un traucos –
Dabā viss mostas, jāpaspēj skatīt.
