Lasīšanas laiks: 4 min
Vairāk nekā 5% jeb 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir paliekoši dzirdes traucējumi, no tiem 32 miljoni ir bērni*. Bērnu dzirdes centrs norādot, ka Latvijas situācija ir līdzīga, atklāj – veicot laicīgu dzirdes diagnostiku un lietojot palīglīdzekļus, vājdzirdīgi cilvēki, līdzīgi kā cilvēki ar sliktu redzi, var pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un strādāt.
Turklāt no dzirdes traucējumiem nav pasargāts neviens – tie var būt gan ģenētiski iedzimti, gan iegūti traumu, saslimšanu vai pārāk skaļu trokšņu ietekmē.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Dr. med. Sandra Kušķe uzsver dzirdes aparātu nozīmi bērna sociālajā integrācijā: “Dzirdes veselība īpaši būtiska ir bērniem – tā palīdz apgūt valodu un runātprasmi, kas savukārt mazina izolācijas risku. Arī Latvijā trīs četri bērni no 1000 dzimušajiem ir ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām.” Ārste sniedz padomus, kā ģimenē, skolā un darba vietā atbalstīt vājdzirdīgu cilvēku iespējas uz patstāvīgu ikdienas dzīvi un nākotni.
Ģimenē – jaundzimušo dzirdes skrīnings kopš 2008.gada ir pieejams dzemdību namos. Ja ir aizdomas par dzirdes traucējumiem jaundzimušajam vai jau lielākam bērnam, jādodas uz Latvijas Bērnu dzirdes centru veikt padziļinātu diagnostiku. Bērna dzirdes un runas attīstība ir ārstu un ģimenes kopdarbs, jo valodas apguvē ļoti liela nozīme ir vecāku darbam ar bērnu mājās, ko pārrauga logopēds vai audiologopēds, ja nepieciešams – ārsts. Divpadsmitgadīgā Maksima mamma Lilita dalās savā pieredzē: “Milzīga pacietība ir tas, ar ko jārēķinās, kad ģimenē ienāk bērns ar vājāku dzirdi. Dzirdes aparāti ļoti atvieglo mācības skolā un ikdienu mājās, taču vecāku galvenais uzdevums ir morālais atbalsts – palīdzēt bērnam justies līdzvērtīgam vienaudžiem, lai veidotos veselīga pašapziņa. Kopā ar dēlu arī meklējam atbildes uz pašsaprotamo jautājumu, kas agri vai vēlu rodas – kāpēc tieši ar mani tas noticis?”
Skolā – vājdzirdīgi bērni ar atbilstošiem dzirdes palīglīdzekļiem var sekmīgi mācīties vispārizglītojošās skolās. Turklāt arī mācību iestādes darbinieki jāinformē par nepieciešamo pretimnākšanu, ja klasē ir bērns ar dzirdes traucējumiem: bērnam ieteicams sēdēt pirmajā solā, lai attālums starp runātāju un klausītāju būtu mazāks; pasniedzējam runājot, ieteicams pavērst seju pret auditoriju, jo vājdzirdīgi bērni neapzināti uztver informācijas nolasīšanu no lūpām; bērnam ieteicams izmantot skaņu pastiprinošu iekārtu, jo tā palīdz novērst fona trokšņus. “Kristiāna ar izcilām sekmēm mācās vispārizglītojošās sākumskolas 4. klasē. Mūsu pieredze ir pozitīva – skolotāji vienmēr bijuši atsaucīgi, piemēram, nepieciešamības gadījumā palīdzot ar individuālām konsultācijām vai mūzikas stundas prasības piemērojot bērna spējām. Tāpat Kristiāna tiek sēdināta klases pirmajā solā,” stāsta Inga, desmitgadīgās meitenes mamma.
Darbā – arī profesijas izvēlē nav īpašu ierobežojumu. Darba devējam jābūt informētam un, ja iespējams, vēlams iekārtot darba vietu klusākā telpā. Atvērtā tipa birojā var būt grūti strādāt, bet darbinieks, baidoties zaudēt darbu, to nestāstīs. Vājdzirdīgi cilvēki var gan vadīt automašīnu, gan atbilstoši saviem talantiem apgūt citas prasmes. Jāņem vērā, ka dzirdes aparātiem netīk mitra un putekļaina darba vide, bet arī tas ir risināms ar atbilstošu ierīču apkopi.
Kā vēl Tu vari palīdzēt – lai pēc iespējas vairāk bērniem nodrošinātu augstas kvalitātes daudzkanālu digitālos dzirdes aparātus, ikviens līdz 31.decembrim var ziedot “ABLV Charitable Foundation” desmitgades labdarības akcijai (www.ablv.org), un Fonds programmai ziedoto summu dubultos. “Šie dzirdes aparāti palīdz bērniem ne vien mācīties skolā, bet arī attīstīt talantus – daudzi no 333 bērniem, kas deviņu gadu laikā ir saņēmuši mūsu dzirdes aparātus, mācās mūzikas skolās, dejo, sporto, plūc laurus mācību olimpiādēs un pat stāstnieku un daiļlasīšanas konkursos,” stāsta “ABLV Charitable Foundation” valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve.
Sargi arī savu dzirdi – lai gan dzirde mēdz uz vecumu pasliktināties, arī jauniešu dzirde ir pakļauta traumām – gandrīz 50% mēdz pārāk skaļi klausīties audioierīces un aptuveni 40% apmeklēt izklaides vietas ar pārāk augstu trokšņu līmeni*. Īpaši, klausoties mūziku austiņās, ieteicams izvēlēties dzirdei saudzīgu skaļumu un ilgumu, kā arī trokšņainās vidēs izmantot aizsarglīdzekļus, piemēram, aizbāžņus skaņas slāpēšanai darbā vai speciālas aizsargaustiņas, maziem bērniem ar ģimeni apmeklējot koncertus.
*Pasaules veselības organizācijas dati: http://www.who.int/topics/deafness/en/.
