Lasīšanas laiks: 2 min
Ceturtdien, 8.decembrī, Valmieras integrētās bibliotēkā norisinājās tikšanās ar somu rakstnieci Emmi Iterantu, nesen latviešu valodā izdotā futūristiskā romāna “Ūdens atmiņa” autori, un grāmatas tulkotāju latviešu valodā Maimu Grīnbergu.
Somu rakstniece Emmi Iteranta (1976.) ir scenāriju autore, teātra kritiķe un žurnāliste. Viņas 2012. gadā sarakstītais futūristiskais romāns “Ūdens atmiņa” ir ieguvis pasaules slavu, saņēmis virkni balvu un tulkots 18 valodās. Grāmata ir saistoša gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Tā nominēta prestižajai Filipa K. Dika balvai (American Philip K. Dick Award) 2014. gadā.
Pasākumā ieskaņā jaunieši no Valmieras 5.vidusskolas nolasīja fragmentu no grāmatas latviešu valodā, kam sekoja arī neliels fragments somu valodā pašas autores lasījumā.
Romāna “Ūdens atmiņa” fragments 2016.gadā tika piedāvāts kā materiāls arī Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā notiekošajam pasākumam “Krēslas stunda”. Tā laikā tradicionāli notiek skandināvu autoru darbu lasījumi un sarunas. Iepazīties ar romāna fragmentu variet šeit: http://bibliotek.org/media/113963/iteranta.pdf.
Kā turpmākajā sarunā ar lasītājiem atklāja Emmi Iteranta, grāmata tapusi vienlaikus divās valodās – angliski un somiski – kā mācību darbs studējot radošo rakstīšanu maģistratūrā universitātē Lielbritānijā. Autore atzina, ka grāmatas rakstīšana paralēli divās valodās ir lēnāka, taču tas ļaujot daudz vairāk apdomāt ikvienu teikumu un pieslīpēt tekstu, lai saglabātu gandrīz identisku vēstījumu abās valodās.
Grāmata, kas tapusi fantastikas žanrā, vēsta par pasauli pēc lielas ekoloģiskas katastrofas, tā ir gandrīz pilnībā izpostīta, un lielas Skandināvijas teritorijas klāj vienīgi ūdens. Norvēģijā un Zviedrijā vairs nav iespējams dzīvot. Tikai atkritumos un izgāztuvēs vēl var atrast pagātnes liecības un priekšmetu daļas no kādreiz izmantotajām lietām. Pēc katastrofas un tai sekojošajiem kariem par naftas resursu kontroli varu ir sagrābuši militāristi, kuri kontrolē visus pasaules resursus. Militāristu pārziņā ir arī dzeramais ūdens, un pastāv varbūtība, ka tas var drīz izbeigties.
Neskatoties uz šādu pesimistisku nākotnes vīziju, autore cer, ka tā dzīvē nekad nepiepildīsies. Viņas mērķis, rakstot šo grāmatu, bija brīdināt cilvēkus un likt viņiem aizdomāties par savu rīcību.
Emmi Iteranta atzina, ka viņai vistuvākais ir fantastikas žanrs, kas ļaujot vislabāk atraisīties viņas fantāzijai. Arī viņas otrais romāns “Noausto ielu pilsēta”, kas vēsta par audējām, kas auž ne tikai audumus, ber arī mājas un dažādus citus priekšmetus, ir tapis fantastikas žanrā. Taču, sākot rakstīt abus romānus, rakstniece nav mēģinājusi tos iekļaut kāda noteikta žanra rāmjos. Primārais ir bijis galvenais varonis un notikumi, kas ar viņu risinās.
Tikšanās tika organizēta sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un izdevniecību “Jāņa Rozes apgāds”.
