Lasīšanas laiks: 3 min
Eksperti uzskata, ka mūsdienās no visniecīgākās dzirksteles atklāta uguns ēkā uzliesmo pat piecas reizes ātrāk nekā pirms trīsdesmit gadiem, jo celtniecībā un jo īpaši iekšējā apdarē un interjerā tiek plaši izmantota plastmasa, līmes un citi liesmu nenoturīgi materiāli.
Lielāko daļu zaudējumu ugunsgrēkos nodara liesmas, bet vairāk dzīvību paņem indīgie uguns dūmi, taču šī problēma tiek mazāk apspriesta gan sabiedrībā, gan speciālistu vidū. Par to tika runāts šonedēļ Kauņā aizvadītajā starptautiskajā konferencē “Ugunsgrēku ilgtermiņa ietekme uz vidi un cilvēku veselību”, kuras mērķis bija pievērst dažādu jomu speciālistu uzmanību šo problēmu risināšanai.
Statistika rāda, ka, ja agrāk atklātas liesmas uzliesmošanai bija nepieciešamas 15-20 minūtes, tad tagad tam pietiek tikai ar trim līdz piecām minūtēm. Dažādi zinātniskie pētījumi liecina: neskatoties uz to, ka, mainoties būvniecības tehnoloģijām un materiāliem, ir izstrādāts daudz kvalitatīvu un ugunsdrošu produktu, tos arvien biežāk apsteidz lēti, zemas kvalitātes un augstas uzliesmojamības materiāli. “Atsevišķa problēma ugunsgrēkā – sadzīves tehnika, kura mūsdienu mājās ir vairāk nekā agrāk,” – konferencē atzina Minerālvates ražotāju asociācijas prezidents Gintauts Babravičs (Gintautas Babravičius).
Ugunsdrošības speciālists no Latvijas Mg.sc.ing. Valentīns Buiķis pēc atgriešanās no konferences atzīst situācijas aktualitāti Latvijā:
„Lai arī mums esošie būvnormatīvi nav slikti, tomēr jāsaka, ka cilvēki ne vienmēr skatās uz to, kas ir minēts šajos būvnormatīvos. Tiem vairāk uzmanību pievērš arhitekti, būvnieki un projektēji, kad tiek realizētas sabiedriski nozīmīgas ēkas, bet, kad tiek būvētas privātmājas, cilvēki nereti skatās uz cenu un izvēlas lētākos produktus.“
Viņš uzsver, ka vēl joprojām sabiedrības izpratne par ugunsdrošību un toksisko dūmu ietekmi uz vidi un veselību ir diezgan zemā līmenī, tāpēc laiku pa laikam būtu jāveic izglītojošs darbs gan speciālistiem, gan ar sabiedrību kopumā.
Prof. Ričards Hullo (Richard Hullo) no Centrālās Lankašīras Universitātes (UCLan) uzskata, ka pašreizējā situācija ir ļoti bīstama, tāpēc pie toksisko vielu izdalīšanās un ugunsgrēka ietekmes uz vidi problemātikas šobrīd strādā arī Eiropas Komisijas ekspertu grupa. Grupas mērķis ir noskaidrot skaidras piesārņotāju emisijas vērtības, pēc kurām varētu novērtēt visā Eiropā ražoto vai importēto produkciju. Tāpat ir ierosināts Eiropas mērogā nostiprināt vienotus celtniecības un apdares materiālu izmēģinājuma un sertifikācijas standartus, saskaņā ar kuriem tiktu novērtēta materiālu kvalitāte, un to lietošana tiktu reglamentēta, ņemot vērā arī to, cik daudz toksisku un veselībai bīstamu vielu izplatītos vidē, tiem degot.
Savā ziņojumā Dānijas ugunsdzēsēju vēža organizācijas vadītājs Tomijs Bekgārds Kjers (Tommy Bækgaard Kjær) vērš uzmanību arī tam, ka ilglaicīga toksisko vielu ietekme un to uzkrāšanās organismā ir īpaši aktuāla ugunsdzēsējiem. Pētījumi liecina, ka virkne ugunsdzēsējiem specifisko slimību rodas no toksiskajām vielām, kas izdalās ugunsgrēku laikā. Šīs vielas uzkrājas cilvēka organismā un pēc vairākiem gadiem var sasniegt bīstamu līmeni. Arvien vairāk un vairāk valstu šīs saslimšanas atzīst par arodslimībām.
Konferencē tika runāts arī par sabiedrības iespējām sevi pasargāt no mikroklimata pasliktināšanās mājvietās un citās telpās, izvēloties sociāli atbildīgu ražotāju materiālus ar mazāku piesārņotāju emisiju. Tāpat svarīgi ir izvairīties no lētākās produkcijas, kas pārpilna ar materiāliem, kas viegli uzliesmo un izdala toksiskus savienojumus. Tāpat tika akcentēts, ka nereti zemākās cenas dēļ tāda produkcija kā mēbeles, trauki un būvmateriāli ar augstu piesārņotāju emisiju kļūst par skolu vai bērnudārzu izvēli.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, šogad līdz 31. oktobrim Latvijā tika dzēsti 8400 ugunsgrēki, kuros bojā gājuši 72 cilvēki, tajā skaitā 3 bērni. Latvijā ugunsgrēkos šogad līdz 31. oktobrim izglābti 250 cilvēki, bet cietuši 246.
“Eksperti uzskata…”, “Statistika rāda…” – un kur atsauces uz šādiem apgalvojumiem?