Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijā un citās Eiropas valstīs pēdējā laikā uztraukumu rada invazīvo sugu skaita pieaugusms. Mūsdienās tās tiek uzskatītas par vienu no būtiskākajiem apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai un pat rada ekonomiskus zaudējumus. Invazīvo sugu izplatību veicina vietējiem apstākļiem neraksturīgu sugu introdukcija, tirdzniecības sakaru un transporta ceļu attīstība pēdējo divu gadsimtu laikā, iespējams arī klimata pārmaiņas.
Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi infografiku par vienu no šīm invazīvajām un agresīvajām sugām Spānijas kailgliemezi (Arion lusitanicus). Vietās, kur tas sastopams, populācijas blīvums parasti ir ļoti liels un dabiskai videi, dārzkopībai un lauksaimniecībai nodarītais kaitējumus ir ievērojams. Spānijas kailgliemežu dzimtene ir Vidusjūras reģions. Taču tagad tas sastopams praktiski visā Eiropā. Ārpus dabiskā izplatības areāla Spānijas kailgliemeži atrodami, galvenokārt, cilvēka mītņu tuvumā, dārzos, apstādījumos un parkos, lauksaimniecības zemēs un citos cilvēku ietekmētos biotopos. Pieauguša kailgliemeža ķermenis ir 7-14 cm garš, tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā. Uz tā redzami izteikti iegareni kārpiņveida izcilnīši. Spānijas kailgliemeži pārtiek no augu zaļās daļas, no savas un citu sugu gliemežiem, barojas arī ar beigtiem dzīvniekiem. Mūsu reģionā tiem nav dabisko ienaidnieku.
Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemezis bija konstatēts 2009. gadā Pastendē. Sugas izplatības apzināšana ir sākta 2014. gadā un pašreiz ir zināmas 15 atradnes: Aizputē, Bauskā, Bieriņos, Cēsīs, Dobelē, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Mazirbē, Pastendē, Plieņciemā, Siguldā un Svētē.
Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Pie tam to vajadzētu darīt visā atradnē un visu zemju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem. Šo kailgliemežu skaitu ierobežo arī zālāja regulāra pļaušana vienlaicīgi ar zāles savākšanu un iznīcināšanu.
Mazdārziņus no nelūgtajiem viesiem var pasargāt ar speciālām pretgliemežu sētiņām, kuras apliek ap dobēm, stādiem vai visu dārzu. Preventīvo pasākumu klāstā jāmin arī augsnes regulāra agrotehniskā apstrāde. Tāpat būtu jāizvairās no komposta kaudžu veidošanas. Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķpodā vai zem tā nav paslēpies kāds gliemezis.
Par Spānijas kailgliemezi un citām invazīvajām sugām Latvijā Daugavpils Universitātes pētnieki sagatavojuši arī faktu lapas. Ar tām var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnes sadaļā “Invazīvās sugas” http://www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/invazivas_sugas/
Papildus infromācija
Invazīva (no latīņu invasus = iebrukt, iekarot) suga ir tāda citzemju suga, kuras izturēšanās vietējās ekosistēmās ir agresīva. Tā spēj ātri savairoties, sekmīgi izplatīties un izkonkurēt vietējās sugas. Tās ir sugas, kas nejauši ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem. Invazīvās sugas apdraud gan vietējās ekosistēmas, gan pret vides apstākļu izmaiņām jutīgas sugas, pārmaina vidi sev labvēlīgā virzienā, izspriežot vājākus konkurentus. Tās ne vien apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus, ainavas izmaiņas, samazina lauksaimniecības un meža zemes vērtību, upes piesārņo ar biogēnām vielām, palielina cilvēku un dzīvnieku slimību izplatības iespējamību.
