Lasīšanas laiks: 4 min
Iepazīstoties ar Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” 2016.gada 26.septembra sižetu, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA), pārstāvot 35 pasažieru pārvadātāju uzņēmumu viedokli un intereses, vēlas vērst uzmanību uz vairākiem neprecīziem faktiem un visnotaļ tendenciozām interpretācijām, kas sižetā ietvertas, tādējādi raidījuma skatītājos radot maldinošu priekšstatu gan par Latvijas regulārajiem pasažieru pārvadātājiem, gan sabiedriskā transporta sistēmu un nozari kopumā, informēja LPPA prezidents Ivo Ošenieks.
“Raidījumā maldinoši Igaunijas un Somijas atsevišķu pasažieru pārvadātāju biļešu akciju cenas tika pasniegtas kā ikdienas biļešu cenas. Faktiski šādās akcijās ar samazinātu brauciena cenu tiek pārdots ļoti neliels biļešu skaits tāpat kā to piedāvā aviotransports,”
norādīja I.Ošenieks.
Kā skaidroja LPPA pārstāvis, raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetā, salīdzinot Latvijas starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutu autobusu kustības ātrumus, kā arī Latvijas maršruta piemēru ar Igauniju un Somiju, netika analizēts, kāpēc pastāv šādas reisu izpildes laika atšķirības. Latvijā kopējais ceļu stāvoklis un to kvalitāte, salīdzinot ar Somiju vai Igauniju, nav vērtējama vienādi, un jebkura transportlīdzekļa, tostarp arī autobusa, ātrumu ietekmē tas, kādā stāvoklī ir ceļš un cik braukšanas joslu ir izveidots uz šī ceļa. Pēc oficiāliem datiem Latvijā ceļu stāvoklis ar melno segumu labs, ļoti labs – 33%, slikts, ļoti slikts – 46%, apmierinošs – 21% un ceļu segums ar grants segumu labs – 8%, slikts – 42%, apmierinošs – 50%. Turklāt Latvijā kustības ātrums tiek veidots, ņemot vērā to, ka pārvadātājam ikvienā maršrutā transporta pakalpojumi ir jānodrošina arī ziemas vai rudens apstākļos – laikā, kad ir sniegs, ledus vai dubļi. Ir diskutēts par ideju atsevišķos maršrutos veidot dažādus reisu izpildes laikus – ātrākus vasarā un nedaudz ilgākus ziemā, bet ar nosacījumu, ka tas neradīs papildu riskus kā pasažieru, tā arī autobusu vadītāju drošībai. Taču šobrīd jāņem vērā, ka vasaras periodā aktīvi notiek ceļu remontdarbi, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļu kustību.
Pārvadātāji sadarbībā ar Autotransporta direkciju pēdējā nepilna gada laikā ir pārskatījuši reisu izpildes laikus, samazinot tos aptuveni 200 maršrutos, lai iedzīvotājiem ceļā būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika. Turpināsim iesākto arī turpmāk, bet izceļot drošību, kā galveno principu pakalpojumu nodrošināšanā. LPPA atbalsta arī uzsākto darbu pie papildu ekspreša reisu ieviešanas. Piemēram, nesen tie tika ieviesti maršrutā Rīga-Liepāja un Rīga-Valmiera.
Runājot par autobusu kustību ātrumu, jāpiemin vēl viens Latvijas specifisko situāciju raksturojošs faktors, – daudzviet lauku reģionos iedzīvotāji dzīvo viensētās, kas atrodas salīdzinoši tālu viena no otras un tālu no pagasta vai novada centra. Lai nodrošinātu iespēju šiem iedzīvotājiem nokļūt pašvaldības, valsts, izglītības vai ārstniecības iestādē, lielā daļā maršrutu ir iekļauts liels skaits pieturvietu. Piemēram, reģionālās nozīmes maršrutu tīklā ir ap 1100 maršrutu, un šajos maršrutos, braucot vienā virzienā, ir aptuveni 5000 pieturvietu. Latvijā lielākajā daļā no visiem pagastiem vismaz vienu reizi dienā var nokļūt novada centrā, bet no turienes iespējams tikt līdz tuvākajai reģiona pilsētai vai galvaspilsētai pat vairākas reizes dienā. Līdz ar to svarīgi atzīmēt, ka Latvijā sabiedriskais transports lielā mērā pilda arī sociālo funkciju.
Sižetā tika atspoguļota neprecīza informācija par braukšanas maksu jeb tarifu Latvijā. LPPA atgādina, ka braukšanas maksu nosaka valsts, un, salīdzinot tarifu Latvijā ar tarifu Igaunijā, Lietuvā un Somijā, jāsecina, ka mums tas ir būtiski zemāks. Piemēram, valsts noteiktais tarifs Latvijā ir gandrīz divas reizes mazāks nekā Igaunijā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā Somijā un Lietuvā. Turklāt pasažieriem ir pieejamas abonementa biļetes, kas ļauj regulārajiem pasažieriem par braucienu sabiedriskajā transportā maksāt lētāk.
LPPA uzsver, ka maršrutu tīkls, kas tiek no valsts puses dotēts, ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā un gandrīz tikpat liels kā Somijā. Konkurence pārvadātāju starpā tiek nodrošināta brīdī, kad uzņēmumi pretendē uz tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus konkrētā maršrutu tīklā. Pēdējo konkursu pieredze par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajos pārvadājumos rāda, ka konkurence ir liela un tā turpina saasināties.
“Sižets kārtējo reizi bija vērsts uz to sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma maršrutu daļu, kurā ir saglabājusies pietiekami liela un nemainīga pasažieru plūsma, kas atsevišķiem komersantiem brīvas konkurences apstākļos spētu nodrošināt peļņu,”
uzskata I.Ošenieks.
Būtībā LPPA neizpratni rada tas, ka Latvija no 2008. gada sabiedriskā transporta pakalpojumus ir organizējusi atbilstoši Eiropas Padomes un Parlamenta Regulai Nr.1370/2007, bet tai pat laikā nepārtraukti tiek apšaubīta valsts politika sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanā.
