Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas kultūras darbinieki un citi sabiedrības pārstāvji nosūtījuši vēstuli Angelai Merkelei Molotova-Rībentropa pakta 75.gadadienā, aicinot atbalstīt NATO bāžu izveidi Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
Viena no vēstules autorēm, dzejniece, publiciste Liāna Langa portālam “Valmieras Ziņas” pavēstīja, ka vēstules teksts ir nosūtīts arī Eiropas lielākajiem laikrakstiem un ziņu aģentūrām.
Vēstuli parakstījusi arī Valmieras Valsts ģimnāzijas skolotāja, populārā dzejniece Daina Sirmā.
Vēstulē rakstīts:
“Jūs, Merkeles kundze, Eiropas Savienības dalībvalsts – Vācijas vārdā esat pateikusi „nē” NATO kara bāzēm Austrumeiropā. Jūsu lēmums un attieksme Baltijas valstu iedzīvotājos vieš neizpratni un apdraudējuma sajūtu, izraisot šaubas par Vācijas spēju un vēlmi solidarizēties ar Baltijas valstīm.
Otrā pasaules kara beigās, Sarkanajai armijai no nacistiem atbrīvojot, pēc tam okupējot Austrumeiropas valstis, tika turpināts 1939. gadā apkaunojošajā Molotova – Rībentropa paktā lemtais. Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis nonāca PSRS totalitārā režīma kontrolē, Baltijas valstis – Lietuva, Latvija, Igaunija – okupētas uz piecdesmit gadiem, bet Vācija – sadalīta. Kopš tā laika pagājuši sešdesmit deviņi gadi.
PSRS īstenotās agresijas rezultātā Aukstā kara laikā cieta vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu paaudzes, režīms neatgriezeniski izmainīja cilvēku likteņus, un šo traumu antihumānā ietekme un mērogs nav izvērtējams skaitļos vien. Austrumeiropas un Centrāleiropas, vēl lielākā mērā Baltijas valstu demokrātiskā attīstība tika aizkavēta par veselu pusgadsimtu, savukārt miljoniem cilvēku bija spiesti dzīvot nāves baiļu un psiholoģiska terora atmosfērā.
Jūs, Merkeles kundze, kas pati esat dzīvojusi padomju totalitārās ideoloģijas un noziedzīgi represīvā STASI kontrolētajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā, Jūs, kas esat pieredzējusi Berlīnes mūra krišanu un sāpīgās problēmas, kuras bija jāpārvar vāciešiem, 90. gadu sākumā atkal apvienojoties, iepriekšminēto noteikti labi apzināties. Tāpat kā Vācijas īpašo vēsturisko lomu Baltijas reģionā.
Krievijai uzsākot Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju ar jaunas paaudzes kara metodēm, Jūs publiski paziņojāt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir “zaudējis realitātes sajūtu.”
Baltijas valstīs jau vairākus gadus notiek Krievijas īstenots informācijas karš, ko baltieši izjūt ik uz soļa.
Milzīgie līdzekļi, kuri šajā informācijas karā tiek ieguldīti, netiek taču izlietoti bez noteikta mērķa. Apdraudējumu Baltijas valstu drošībai ir atzinušas visu triju valstu politiskās elites, velkot paralēles ar Austrijas inkorporāciju Trešajā Reihā 1938.gadā, kā arī 1939. gadu, kad divas totalitāras lielvaras vienojās par Eiropas sadalīšanu. Šodien Baltijas politiskais spēks un garantija pret Krievijas agresiju ir atrašanās ES un NATO. Tāpēc uzskatām, ka mūsu valstīs pie Eiropas austrumu robežām šobrīd ir nepieciešama lielāka pastāvīga NATO karaspēka klātbūtne. Zināmā mērā, tas var kļūt par izšķirošu lēmumu Baltijas valstu nākotnei.
Vācija nav slēpusi, ka tai ir ievērojami ieguldījumi un aktīvi ekonomiski sakari ar vienu no pasaules lielākajiem noieta tirgiem – Krieviju. Vācija piedalījās arī Krievijas puses iniciētajā gāzes vada izbūvē, bet šodien publiskajā retorikā enerģētiskā atkarība no Krievijas tiek vērtēta ļoti negatīvi.
Merkeles kundze! Morāle, tostarp politiskā morāle, tomēr nav lēšama naudas izteiksmē, un finanšu rādītāji nedrīkst būt nozīmīgāki par Eiropas valstu drošību. Ja kāds sāk domāt savādāk, tad viņam ir „zudusi realitātes sajūta.” Robežu un vēstures pārrakstīšana nav akceptējama nedz Krimā un Ukrainā, nedz Eiropā.
Aicinām Jūs atbalstīt NATO bāžu izveidi Baltijas valstīs un Austrumeiropā! Jūsu atbalsts apliecinās – jaunas paaudzes Molotova – Rībentropa tipa nodevības pakts Eiropā vairs neatkārtosies.”
Vēstuli parakstījuši:
Liāna Langa, dzejniece, publiciste
Māra Zālīte, dzejniece, LZA goda locekle
Pēteris Vasks, komponists
Dzintra Geka, kino režisore
Dagmāra Beitnere, Dr. soc. sc.
Ritvars Jansons, Dr. hist.
Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist.
Rudīte Kalpiņa, publiciste, Mag. hist.
Gundega Repše, rakstniece
Jānis Rokpelnis, dzejnieks
Nora Ikstena, rakstniece
Edvīns Raups, dzejnieks, tulkotājs
Inga Ābele, rakstniece
Osvalds Zebris, rakstnieks
Māris Bērziņš, rakstnieks
Aivars Eipurs, rakstnieks
Daina Sirmā, skolotāja, dzejniece
Jānis Vādons, dzejnieks, publicists
Ingūna Cepīte, izdevēja
Ansis Sauka, mūziķis
Solveiga Vasiļjeva, māksliniece
Eižens Valpēters, mākslinieks
Ieva Brante, juriste
Vahurs Afanasjevs, rakstnieks, Igaunijas Rakstnieku savienības biedrs
Gunita Puciriusa, žurnāliste
Heinrihs Puciriuss, ES ierēdnis
Inga Mediņa, uzņēmēja
