Lasīšanas laiks: 8 min
Šī gada augustā tiek noslēgts projektu konkurss “Radām Novadam”. Projekta ietvaros Latvijā un Lietuvā studentu komandas īstenoja dažādus biznesa projektus, ar mērķi radīt ekonomisko vērtību novados, informē projekta “Radām novadam” idejas autors un realizētājs Andris Čeksters.
Latvijā šī projekta ietvaros divu gadu laikā tika izveidoti 16 uzņēmumi un biedrības, radītas septiņas jaunas darba vietas un piesaistīts finansējums dažādu projektu īstenošanai 180 000 EUR apmērā.
Projektu līdzfinansēja programma “Erasmus+: Jaunatne darbībā” un viens no tā blakus uzdevumiem bija izvērtēt esošās uzņēmējdarbības atbalsta formas jauniešiem Latvijā un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanā.
Jāuzsver, ka Latvijā, laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam, kad norisinājās konkurss “Radām Novadam”, nebija pieejamas lielākā daļa no iepriekš esošajām un nākotnē plānotajām atbalsta formām. Visvairāk trūka iespēju jauniešiem ar savām biznesa idejām iestāties un saņemt atbalstu ar biznesa inkubatoru programmu, kura noteikti ir viena no piemērotākajām un atbilstošākajām biznesa atbalsta formām Latvijā, tomēr arī tai līdz šim bija trūkumi. Neskatoties uz to, iezīmējās vairāki jautājumi, kurus būtu iespējams uzlabot vai ieviest Latvijā, lai atvieglotu jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, kā arī palīdzētu to attīstīt. 8 būtiskākās rekomendācijas Latvijas valdībai, pašvaldībām un augstskolām:
- Lielākais sākotnējais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai ir pats lēmums par uzņēmuma dibināšanu. Tas nozīmē finansiālus izdevumus sākotnēji un, pateicoties Latvijas nodokļu politikai, finansiālas saistības, kamēr vien uzņēmums eksistē, pat ja ideja nav izdevusies. Lielākai daļai jauniešu ir arī neziņa un bailes, kas traucē izdarīt izvēli par labu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kā risinājums šai problēmai būtu Izveidot biznesa inkubatoros vai pilsētu un novadu pašvaldībās atvērtos uzņēmumus, kur jaunieši varētu bez saistībām un riska testēt savas biznesa idejas. Šajā uzņēmumā būtu viens pārvaldnieks/grāmatvedis, kurš parakstītu papīrus un nodrošinātu, ka viss uzņēmumā noris atbilstoši likumdošanai, bet jaunieši varētu caur šādu uzņēmumu piedāvāt savus paklpojumus vai produktus, tādējādi testējot pieprasījumu un iegūstot pirmo pieredzi, līdz gūst pārliecību, ka ir vērts veidot pašiem savu uzņēmumu.
- Būtisks aspekts, kas kavē uzņēmējdarbības uzsākšanu ir arī sarežģītā Latvijas nodokļu politika. Nereti uzņēmumi pat tiek izveidoti, bet darbojas “pelēkajā zonā”. Sekošana visām izmaiņām dažādos ar uzņēmējdarbību saistītos likumos un noteikumos, kamēr tikai sper pirmos soļus biznesā, prasa vai nu papildus izdevumus konsultantiem/ekspertiem, vai enerģiju un laiku pašiem. Tajā pašā laikā sākotnējā stadijā katrs nopelnītais EUR ir būtisks, lai varētu uzturēt un attīstīt uzņēmumu. Arī “sausais atlikums” valsts budžetā no šādiem uzņēmumiem ir niecīgs. Iesakām ieviest jauna tipa uzņēmumus, sauksim tos, piemēram, par “Beta uzņēmumiem”. Tie būtu uzņēmumi, kuriem būtu juridisks statuss, bet tie nemaksātu nodokļus, kā arī tiem būtu ļoti vienkārši izveides un likvidācijas noteikumi. Beta statuss būtu tādiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 3000 EUR. Tādējādi ikviens varētu izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, bet niecīgais apgrozījums nodrošinātu, ka tādi uzņēmumi nekropļo konkurenci, kā arī nerada zaudējumus valsts budžetā.
- Lielākā problēma, ar kuru projekta ietvaros saskārās komandas, bija finansējuma piesaiste savu ideju īstenošanai. Privātās investīcijas Latvijā praktiski darbojas tikai uz personīgo kontaktu un pazīšanās principa. Vienlaikus Latvijā šobrīd ar ievērojamu valsts finansējumu darbojas vairāki riska kapitāla fondi, kuri orientējas uz investīcijām uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu. Neapšaubot šādu uzņēmumu nozīmi, jānorāda, ka viens mazs bērnudārzs ar jaunām inovatīvām metodēm, kurā tiktu nodarbināti 3-5 cilvēki, ilgtermiņā valstī var nest vēl lielāku ekonomisko ieguvumu, nekā tehnoloģiju uzņēmums, kurā tiek nodarbināti tie paši 3-5 cilvēki un kurš jebkurā brīdī var pārcelt savu darbību un darbiniekus uz citu valsti ar labvēlīgāku nodokļu politiku vai uzņēmējdarbības vidi, tādēļ, no valsts ilgtspējīgas attīstības viedokļa ir tikpat svarīgi atbalstīt mazo, lokālo biznesu izveidi, kas dotu iespējas daļai publiskā sektorā strādājošo, kuru algas un nodokļus maksā valsts, pāriet uz privāto sektoru. Lai to veicinātu, iesakām pēc līdzīgiem principiem, kā valsts līdzfinansē riska kapitāla fondus, izveidot fondus, kuri orientētos tieši uz investīcijām šādu lokālu biznesu izveidē. Fondos varētu būt 50% finansējums no valsts un 50% privātais kapitāls. Fondi varētu izsniegt kredītus uzņēmumiem bez galvojumiem, kuri tiek atgriezti tikai tad, ja uzņēmums veiksmīgi darbojas. Ilgtermiņā privātais kapitāls pelna no sekmīgi darbojošiem uzņēmumiem, bet valsts pelna no jaunām darbavietām un nodokļiem. Iespējams, lai maksimizētu valsts ieguvumus, šādiem fondiem var uzlikt papildus prioritātes, ka tie finansē tādus projektus, kurus uzsāktu jaunieši, kuri vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, bezdarbnieki vai cilvēki, kuri līdz šim strādāja publiskajā sektorā.
- Šobrīd galvenā valstī esošā atbalsta forma jauniešiem ir iespējas saņemt “Altum” kredītu bez ķīlas līdz pat 14 300 EUR apmērā. Kredīts tomēr ir atbalsts tikai tad, ja bizness izdodas un to spēj atgriezt, ja bizness “neaiziet”, tad šis “atbalsts” kļūst par par smagu nastu privātā galvojuma dēļ ( tādēļ, konkursa ietvaros, morālu apsvērumu dēļ, mēs nemotivējām komandas izmantot šādu atbalstu). Lai šīs kredīts patiešām kļūtu par atbalsta mehānismu, iesakām pie kredīta pamatsummas dzēšanas ņemt vērā arī uzņēmuma nomaksātos valstij nodokļus, piemēram, 25% no kopējās nodokļu summas (izņemot sociālo nodokli). Valsts jebkurā gadījumā saņemtu atpakaļ ieguldīto naudu, bet šāda pieeja būtu reāls atbalsts un tas būtiski motivētu jaunos uzņēmējus nomaksāt pilnībā visus nodokļus. Šajā risinājumā ir iespējas veikt arī negodprātīgas darbības, tāpēc ir nepieciešami stingri noteikumi.
- Vēl viena no iespējām, kur saņemt nelielu finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai. ir dažādi biznesa ideju konkursi, kurus rīko gan valsts iestādes, gan pašvaldības un dažādas organizācijas un uzņēmumi. Viens no iemesliem, kādēļ vispār tika rīkots konkurss “Radām Novadam”, bija kā protests šādiem biznesa ideju konkursiem. Ir liela atšķirība starp spēju uz papīra uzrakstīt skaistu plānu un spēju dzīvē to reāli īstenot. Labums ir tikai otrajā gadījumā, bet nauda tiek piešķirta pirmajos gadījumos. Atsevišķos konkursos finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz rēķiniem, tādējādi, it kā garantējot, ka kaut kas tiks izdarīts. Lai arī tā ir labāka pieeja, tomēr pēc būtības tā ir tikai kā attaisnošanās, kad nekas nav sanācis- centāmies darīt, te ir rēķini, bet nekas nesanāca. Tas var būt pieņemami arī finansējuma piešķīrējiem, jo ir attaisnojoši dokumenti, bet nauda, kas tika izlietota nav viņu personīgā, tāpēc nekas vairāk īpaši neuztrauc. Iesakām būtiski mainīt šāda finansējuma piešķiršanas principus. Kā nosacījumam finansējuma saņemšanai ir jābūt nevis labai idejai vai rēķiniem, bet gan maksimālās piepūles principam. Tā būtu vienošanās starp abām pusēm, ka finansējuma saņēmējs izdarīs virkni darbību, lai veiksmīgi īstenotu savu ideju. Protams, ir neiespējami prasīt konkrētus sasniedzamos ekonomiskos rezultātus, jo jebkurš projekts vienmēr ir potenciāls, kurš var realizēties pilnībā, bet var arī nerealizēties. Tomēr var prasīt un arī dot 100% atdevi. Šāda pieeja nodrošinātu to, ka tiek izniekoti mazāk resursu un paliek vairāk finansējuma tiem, kuri ir gatavi darīt visu, lai sasniegtu savus uzņēmējdarbības mērķus, nevis apstātos pie pirmajām grūtībām.
- Projekta laikā tika secināts, ka daļā Latvijas novadu ir zems lokālpatriotisma līmenis, jo neviens jaunietis pat neizrādīja interesi par iespēju kaut ko darīt savā novadā. Iespējams, ka pārceļoties uz studijām uz Rīgu vai kādu citu tālāku pilsētu, iegrimstot mācībās un vēl strādājot, lai nopelnītu naudu dzīvošanai un mācībām, zūd enerģija un motivācija vēl ko darīt savā novadā. Vienlaikus lielākā daļa no konkursā dalību ņēmušajiem novadiem regulāri piešķir nelielu finansējumu dažādu biznesa projektu īstenošanai savās teritorijās. Iesakām novadiem novirzīt daļu no šā finansējuma vai piešķirt papildus finansēju tieši studentu atbalstīšanai, kuri studiju laikā novada teritorijā ir izstrādājuši kādu biznesa projektu vai pat radījuši sev darbavietu, kurā atgriezties pēc studiju beigām. Tādā veidā ieguvēji būtu gan jaunieši, gan novadi.
- Augstskolas var kļūt par spēcīgu atbalsta instrumentu jaunajiem uzņēmējiem. Jāatzīmē, ka komandas, kurām bija spēcīgāks augstskolu atbalsts, uzrādīja labākus un arī ātrākus rezultātus. Veiksmes faktori jauno uzņēmumu un augstskolu starpā: (1) veiksmīgi uzņēmumi, kas tapuši ar augstskolas atbalstu, ceļ augstskolas prestižu un parāda, ka augstskolā gūtās kompetences var veiksmīgi izmantot; (2) jaunie uzņēmumi var izmantot augstskolas pieejamos nemateriālos resursus, piemēram, specializētas zināšanas, sadarbības tīklus u.c., kas nodrošina ātrāku integrāciju dažādos procesos. Turklāt, augstskolu atbalsts konkrētam biznesa projektam piešķir tam papildus uzticamību. Jau šobrīd daudzas augstskolas savā paspārnē dibinājušas biznesa inkubatorus. Šī prakse būtu jāatbalsta, jāturpina un jāattīsta. Šo praksi varētu attīstīt, piemēram, vadības zinātnes studiju programmās integrējot darbošanos augstskolu izveidotajos biznesa inkubatoros un mācību novērtējumā ņemot vērā praktiski realizētās lietas. Uz papildus praktisku elementu integrāciju mācību programmās norāda pārsteidzošs fakts, ka lielākajā daļā no komandām, kas veiksmīgi noslēdza konkursu, nebija neviena studenta, kas būtu studējis vadības jautājumus.
- Konkursa norises laikā komandām ik mēnesi tika rīkoti izglītojoši semināri. Kopumā trīs gadu laikā gandrīz 40 dažādu nozaru speciālisti dalījās ar savām zināšanām un motivēja jauniešus darbībā. Jāatzīmē, ka semināri daudzām komandām bija ļoti vērtīgi un tās nekavējoties izmantoja iegūto informāciju un zināšanas. Apzinoties projekta kapacitāti, aktīvi tika izmantota iespēja iepazīstināt jauniešus ar jau pastāvošajiem atbalsta rīkiem biznesam Latvijā. Lai gan šo atbalsta rīku daudzums nav neizmērāms, to starpā ir rodami ļoti spēcīgi atbalsta punkti. Projekta organizatori un dalībnieki vēlās teikt lielu paldies visiem, kas neliedza savu atbalstu un padomu komandām. Vēlamies rekomendēt Ekonomikas ministrijai apkopot informāciju par visiem jau eksistējošajiem formālajiem un neformālajiem atbalsta instrumentiem jaunajiem uzņēmējiem un iespēju robežās tos atbalstīt. Diemžēl šobrīd aktuāla un kvalitatīva apkopojuma par visiem valsts un nevalstiskajiem atbalsta instrumentiem nav pieejama, jo katra organizācija vēsta tikai par sevis piedāvātajiem rīkiem.
