Lasīšanas laiks: 4 min
Sestdien, 20.augustā, Cēsu apkaimē notika leģendārā Baltijas ceļa fragmenta rekonstrukcija topošās Simtgades filmas “Paradīze 89” vajadzībām, un filmas uzņemšanas grupa ir ārkārtīgi pateicīga visiem apmēram 700 filmēšanas dalībniekiem, kuri ar savu klātbūtni radīja iespēju nofilmēt epizodes ar lielāko masu skatu dalībnieku skaitu Latvijas jauno laiku kino vēsturē, informē Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos.
Pagājušo sestdien, 20.augustā, Cēsu apkaimē notika leģendārā Baltijas ceļa fragmenta rekonstrukcija topošās Simtgades filmas “Paradīze 89” vajadzībām. Filmēšanā piedalījās vairāk nekā 700 masu skatu dalībnieki, ģērbušies 80. gadu tērpos, arī padomjlaika automašīnas un to šoferi. Patiecoties negaidītai cilvēku atsaucībai, filmēšanas kadra vajadzībām izdevās pilnībā rekonstruēt un ar “Baltijas ceļa” dalībniekiem piepildīt filmas kadrā redzamo ceļa posmu no Cēsīm uz Valmieru (P20), Bušu gravā.
Filmas “Paradīze 89” uzņemšanas grupa un studija “Tasse Film” vēlas pateikt milzīgu paldies visiem masu skatu dalībniekiem, kas ieradās un palīdzēja no jauna radīt Baltijas ceļa epizodi. Ar milzīgu patriotismu un nesavtīgumu bija ieradušies aptuveni 400 brīvprātīgie un 300 uzrunātie masu skatu dalībnieki, kuri visas 20.augusta dienas garumā, karstā saulē, drosmīgi un pacietīgi pildīja visus filmēšanas grupas norādījumus.
Vēlamies pateikt lielu paldies uzņēmuma Latvijas Valsts autoceļi Cēsu nodaļai, jo īpaši Uldim Plendišķim; Bušu gravas iedzīvotājiem par sapratni un atsaucību, Valsts Policijas Vidzemes reģiona Cēsu iecirknim.
Par skaistajām automašīnām pateicamies AS “Grindeks”, SIA “M.E.LAT-LUX”, SIA “A.R.B.”, SIA “A4A”, SIA “Apse”, SIA “Vinda”, Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centram, Latvijas VAZ Kluba biedriem, kā arī auto īpašniekiem ne tikai no Cēsīm un tuvākās apkārtnes, bet arī no Valmieras, Madonas, Jaunolaines, Rīgas un citiem Latvijas novadiem.
Par našķiem un veldzējošiem dzērieniem liels paldies A/S “Laima”, A/S “Selga”, SIA “Liepkalni”, saldējumu ražotājam “Rūjienas saldējums”, A/S “Rīgas Dzirnavnieks”, SIA “Latvijas Piens”, SIA “Liepājas kafijas fabrika”, SIA “Pērnes L”, A/S “Cēsu alus”.
Mēs gribētu katram un ikvienam personiski izteikt to, cik ļoti filmēšanas grupa jums pateicīga par palīdzību filmas “Paradīze 89” radīšanā, bet jūsu bija tik daudz!!!
Atgādinām, ka jau kopš jūlija sākuma vienu no sešām spēlfilmām Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” uzņem jaunā režisore Madara Dišlere – tā būs gandrīz autobiogrāfiska filma visai ģimenei, mazas meitenes pieaugšanas stāsts Latvijai vēsturiski nozīmīgajā Atmodas laikā. Tas ir laiks, kad Latvija kā neatkarīga valsts bija tikai vēl sapnis, un katrā no mums bija mazi sapņi par to, kāda būs atkal brīvā Latvija. Šajos vairāk nekā divdesmit gados ir izaugusi jauna paaudze, un ne tikai – arī mēs paši esam gājuši līdzi laikam, auguši un attīstījušies.
Filmas galveno lomu atveidotāji ir bērni, kuru meklējumi notika visā Latvijā, apskatot vairāk nekā 1000 pretendentu. Pēc atkārtotām aktieru foto- un videoprovēm galvenajām lomām tika izvēlētas četras 7-12 gadus vecas meitenes – Magda Lote Auziņa, Līva Ločmele, Marta Ģertrūde Auzāne un Evelīna Ozola. Epizodiskās lomās filmā būs redzami vairāki Latvijā pazīstami aktieri – Guna Zariņa, Gatis Gāga, Nauris Puntulis, Inga Apine, Kaspars Gods un Ģirts Rāviņš.
Režisores un scenāristes Madaras Dišleres dzīve jau kopš bērnības ir bijusi cieši saistīta ar kino – piecu gadu vecumā režisors Varis Brasla Madaru izvēlējās Idas lomai filmā “Emīla nedarbi” (1985), bet divus gadus vēlāk viņa nofilmējās epizodiskā lomā vēl vienā Vara Braslas filmā – “Aija”. Madara studējusi kinorežiju “Latvijas Kultūras akadēmijā” un strādājusi par otro režisori pie spēlfilmām “Melānijas hronika” (2016), “Es esmu šeit” (2016), “Miglā” (2012), “Mona” (2012), “Nevajadzīgie cilvēki” (2009), “Rūgtais vīns” (2007), “Rīgas sargi” (2007), u.c. Kā scenāriste, režisore, montāžas autore veidojusi īsfilmas “Dārznieks” (2015), “Vējš pelēkās priedes nolauza” (2012), “Dzejolis” (2011), “G Punkts” (2011), “Andžiņš” (2010).
Filmas radošā komanda ir režisore un scenāriste Madara Dišlere, operators Gints Bērziņš, mākslinieks Aivars Žukovskis, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, filmas producentes Aija Bērziņa un Alise Ģelze.
Filma finansēta “Nacionālā Kino centra” programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, kas paredz tuvākajos divos gados līdz Latvijas valsts jubilejai uzņemt kopā 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas.
Studijas “Tasse Film” kodolu veido producentes Alise Ģelze un Aija Bērziņa, apvienojot pieredzi spēlfilmu, dokumentālo filmu un kā arī starptautisko reklāmas projektu ražošanā. Šā gada februārī uz kinoteātru ekrāniem nonāca “Tasse Film” producētā pilnmetrāžas spēlfilma “Es esmu šeit” (režisors Renārs Vimba), kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja prestižajā Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un sadaļā “Generation 14plus” saņēma galveno balvu, Kristāla lāci, kā labākā spēlfilma.
2016. gada ziemā pabeigts filmēšanas periods studijas otrajai spēlfilmai – režisora Jāņa Norda “Ar putām uz lūpām”, kas pirmizrādi piedzīvos 2017. gadā. Spēlfilma “Paradīze ‘89” ir studijas trešā pilnmetrāžas filma.
