Lasīšanas laiks: 3 min
Automātikas un mākslīgā intelekta risinājumi nākotnē veiks virkni uzdevumu, ko šobrīd dara cilvēki, tāpēc rodas jautājums – kā uzņēmumi un darbinieki var labāk sagatavoties jaunajai situācijai. “Accenture” veiktais pētījums liecina: uzņēmumi apzinās nākotnes ieguvumus, taču vairāk nekā puse vadītāju atzīst, ka šobrīd pietrūkst nepieciešamo prasmju, kas nākotnē būs jāpilnveido.
Šobrīd cilvēki lielu daļu sava darba laika pavada veicot atkārtotus rutīnas uzdevumus – plānojot resursus, koordinējot ikdienas aktivitātes, veidojot atskaites un tamlīdzīgi. Tie ir pienākumi, ko nākotnē visbūtiskāk ietekmēs gudrā automātika un mākslīgā intelekta risinājumi, kas lielāko daļu šo darbu paveiks cilvēku vietā. Vienlaikus tas nozīmē, ka darbiniekiem būs cita loma – kad cilvēki vairs nebūs piesaistīti salīdzinoši vienkāršu darbu veikšanai, viņiem būs vairāk laika fokusēties uz stratēģisko un radošo darbu. Tas dos iespēju vairāk pielietot savas prasmes un talantus, lai veiktu interesantākus, vērtīgākus pienākumus nekā iepriekš.
Šim apgalvojumam piekrīt lielākā daļa (84%) vadītāju, kuri domā, ka automatizācija padarīs viņu darbu efektīvāku un interesantāku – liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” starptautiski veikts pētījums, kurā piedalījušies 1770 vidējā un augstākā līmeņa vadītāji no 14 valstīm. Pētījumā iezīmējas arī viens no galvenajiem izaicinājumiem – vairāk nekā puse jeb 57% vadītāju atzina, ka viņiem pietrūkst prasmju sadarbībai vidē, kurā aktīvi izmanto gudros risinājumus. Dati atklāj arī kādu paradoksu – no vienas puses vairākums vadītāju tic, ka darbs kļūs interesantāks. No otras puses, gudrās automātikas sniegtajiem padomiem uzticētos mazāk nekā ceturtā daļa zemākā un vidējā līmeņa vadītāju. Pieredzējušo vadītāju vidū uzticība ir daudz augstāka – uz gudro risinājumu datiem paļautos gandrīz puse jeb 46%.
“Daudzi vadītāji nav gatavi pārmaiņām. Brīdī, kad rutīnas darbus veiks inteliģentie risinājumi, cilvēkiem būs vairāk laika pieņemt stratēģiskus, pārdomātus lēmumus un radīt lielāku pienesumu, ko šobrīd no darbiniekiem daudzviet nemaz negaida. Kvalitatīvs intelektuālais darbs un mijiedarbība ar tehnoloģijām kļūs par atslēgas elementu, kas atšķirs vadošās kompānijas no pārējām. Jau tagad uzņēmumiem jāveido darba vide, kas atbalstīs darbinieku intelektuālo kapacitāti un ļaus viņiem pilnveidoties. Protams, darot interesantāku, ne ikdienas rutīnas darbu, arī paši darbinieki jutīsies vairāk novērtēti un nozīmīgi uzņēmumam,” stāsta “Accenture” vadītājs Maksims Jegorovs.
Pētījumā atklājies, ka vadītājiem šobrīd ir grūti izprast, kādas prasmes būs nepieciešamas nākotnē. Par būtiskākajām vadītāji uzskata digitālās prasmes (43%), radošo domāšanu (33%) un spēju analizēt datus (31%). Vienlaikus “Accenture” norāda, ka pārāk zemu tiek novērtēta attiecību veidošana un tīklošanās (21%), kolēģu izaugsmes veicināšana (21%) un sadarbība (20%). Uzvarētāji būs tie uzņēmumi, kas spēs veiksmīgi interpretēt un izmantot inteliģento risinājumu sniegtos datus, lai kopīgi radītu inovācijas visas organizācijas līmenī, mijiedarbojoties dažādām struktūrvienībām.
Pētījuma autori iezīmējuši trīs galvenās lietas, kas ļaus cilvēku darbu padarīt par uzņēmuma centru un priekšrocību pār konkurentiem. Pirmkārt, tā ir intelektuālā darba “muskuļu audzēšana”. Jāveicina darbinieku zinātkāre, spriestspēja un vēlme mācīties, lai pēcāk darbiniekiem ļautu sadarboties un eksperimentēt. Otrkārt, inteliģento risinājumu laikā atalgojuma balstīšana uz atskaitēm vai aktivitāšu skaitu vairs nebūs nozīmīga. Daudz svarīgāk būs tas, kā vadītājs spēs atbalstīt un stiprināt komandu, lai atklātu cilvēku vidū jaunus talantus un resursus izaugsmei. Treškārt, uzņēmumā jārada ekosistēma, kurā sadarbojas dažādi uzņēmuma speciālisti, kā arī citas pieaicinātās puses. Tai jābūt uz sadarbību vērstai videi, kurā intelektuālo darbu uzskata par komandas sportu, nevis individuālo disciplīnu.
