Lasīšanas laiks: 3 min
No 1. līdz 4.augustam Valmieras sākumskolas sporta zālē norisinās BK “Valmiera/ORDO” karsējmeiteņu atvērtie treniņi, kurus vada trenere Linda Mīļā. Treniņu laikā tiek nokomplektēts jaunais sastāvs un apgūtas dejas pirms 2016./2017. gada sezonas sākšanās.
Lai labāk izprastu karsējmeiteņu ikdienu, treniņu grafiku un attieksmi pret deju, uz interviju tika uzaicinājām trīs BK “Valmiera/ORDO” karsējmeitenes – Anna Briede, Anete Rastene un Amanda Purcena.
Katras meitenes dejošanas laiks karsējmeiteņu kolektīvā atšķiras. Annai tie ir seši, Anetei – četri, bet Amandai – nepilni trīs gadi. Taču visas meitenes apgalvo, ka būt par karsējmeiteni ir interesanti, lai gan ne vienmēr tas ir viegli. “Es daru to, kas man ļoti patīk, jo man tas sagādā gandarījuma sajūtu. Protams, lai līdz tam nonāktu, nākas izkāpt no savas komforta zonas, kas nereti ir diezgan grūti,” atklāj Amanda.
Meitenes labprāt dalās stāstos, kā nolēma pievienoties karsējmeiteņu kolektīvam. Stāsti ir dažādi, bet visus vieno mīlestība pret deju. “Sākoties vidusskolai, vēlējos pamēģināt ko jaunu un aizraujošu,” norāda Amanda. “Man patīk dejot un uzstāties, tāpēc izlēmu pievienoties “Jaunajai karsējmeiteņu paaudzei”, bet vēlāk jau kļuvu par BK “Valmiera/ORDO” karsējmeiteni.” Savukārt Anete vasarās gājusi uz treniņiem pie bijušās karsējmeitenes Justīnes Apines. “Justīne piedāvāja aiziet uz atlasi, un es piekritu. Toreiz sastāvs jau bija nokomplektēts, tāpēc mani ielika mazo karsēju grupā. Nākamajā gadā es aizgāju uz lielo karsēju grupas atlasi un mani pieņēma.” Lielākā aizraušanās ar dejošanu ir Annai, kura no četru gadu vecuma dejo tautas dejas, un nu jau sešus gadus ir karsējmeitene. “Par karsēju nolēmu kļūt tikai tāpēc, ka vēlējos kaut ko mainīt savā ikdienā un pamēģināt ko pilnīgi jaunu,” stāsta Anna.
Runājot par slodzi treniņos, Amanda atklāj, ka pārsvarā treniņi notiekot divas reizes nedēļā, bet, kad bija jāgatavojas, piemēram, “Zvaigžņu spēlēm”, mēģinājumos tiek pavadīta gandrīz katra diena, tostarp arī brīvdienas. “Slodze ir atkarīga no tā, kam tieši gatavojamies.” Treniņi netraucējot mācībām skolā, kā arī, pietiekot brīvā laika atpūtai. Grūti ir ne tikai treniņos, bet arī, tad, kad dejojot tiek gūtas traumas. Anete divas reizes guvusi smadzeņu satricinājumu un vienreiz salauzusi pirkstu, taču Anna tikusi cauri ar viegliem muskuļu sastiepumiem.
Gan Anete, gan Anna uzskata, ka ir pietiekami bezbailīgas un drosmīgas karsējmeitenes, jo nav tāda deju soļa, ko viņas nevarētu vai kaunētos nodejot. Savukārt Amanda, skalā no vienas līdz desmit ballēm, sev dotu sešas, jo reizēm nākas pārkāpt pāri savai komforta zonai tāpēc, ka ir kautrīga. Kā svarīgākās īpašības, kurām būtu jāpiemīt jebkurai karsējmeitenei, visas meitenes min pozitīvismu, centību un pacietību, jo nereti treniņos jāpavada daudz ilgāks laiks, nekā sākumā plānots.
Visas trīs meitenes izbauda dejošanu karsējmeiteņu kolektīvā, tāpēc stereotipi vai apkārtējo negācijas viņas neietekmē. “Es neklausos, ko citi saka un neinteresējos, ko citi domā. Viņu viedoklis man ir vienaldzīgs, jo daru to, kas man patīk,” stāsta Anete. “Nereti jaunās meitenes uzskata, ka karsējas ir iedomīgas, bet, atnākot uz treniņiem, viņas redz, ka tā nebūt nav,” piebilst Anna.
Kā jebkuram cilvēkam, arī šīm meitenēm ir bijuši brīži, kad visam gribējies atmest ar roku. Savā pieredzē dalās Anna: “Man tā bija pirms sešiem gadiem. Vasarās bija intensīvi treniņi – piecas reizes nedēļā, pa sešām stundām. Nācām uz treniņiem ar maizītēm, lai būtu, ko paēst. Tolaik gāju mājās un raudāju, jo nebija vairs spēka. Taču es esmu cilvēks, kas nekad neapstājas pusceļā – vienmēr iesākto pabeidzu.”
“Ar lielu gribasspēku un pozitīvu domāšanu, manuprāt, viss ir izdarāms, tāpēc es joprojām esmu karsējmeitene,” piebilst Anete.
Sākoties jaunajam mācību gadam, Amanda uzsāks studijas Latvijas Universitātē Rīgā, tāpēc BK “Valmiera/ORDO” karsējmeiteņu kolektīvu nāksies pamest. Tomēr dejošana viņai palīdzējusi kļūt daudz atvērtākai un viņa ir ļoti priecīga, ka varējusi izbaudīt visas emocijas, ko sniedz dejošana.
