No koka bluķa līdz mākslas darbam – Beverīnas koka skulptūru parks (2)

Lasīšanas laiks: 3 min

Vairāk nekā 360 dažādu koka figūriņu un 50 atrakcijas – tas ir paveiktais pēdējo deviņu gadu laikā. “Pēdējā laikā pats domāju, kā tas sākās. Laikam no ēšanas,” tā joko amatnieks un Beverīnas koka skulptūru parka īpašnieks Jānis Jākabsons.

Beverīnas labirints atrodas 11 kilometru attālumā no Valmieras, Cempu novada “Arājos”. Tā īpašnieks un apsaimniekotājs Jānis Jākabsons pēc profesijas ir galdnieks, kurš ilgu laiku nostrādājis ražošanas un tirdzniecības uzņēmumā “Latvenergo”. Pēc laika šī darba vieta bija jāpamet, tāpēc Jānis sāka strādāt individuālu darbu celtniecībā, taču ziemas sezonā darba nebija. Kamēr sieva bija darbā un bērni skolā, parka saimnieks gatavojis ēst. “Pavasarī sapratu, ka esmu palicis 20 kilogramus smagāks un darāmos darbus paveikt paliek aizvien grūtāk. Pēc aizvadītās ziemas nolēmu, ka tas nevar atkārtoties un vajag atrast kādu nodarbi, kas man patiks un interesēs,” stāsta J.Jākabsons.

“Pirms deviņiem gadiem laukos zāģējām un skaldījām malku, paskatījos uz kādu bluķi. Tas man šķita ļoti interesants un bija žēl to skaldīt. Nodomāju, ka varētu pamēģināt kaut ko uztaisīt, jo pēc profesijas esmu galdnieks. Pamēģināju, izdevās un iepatikās, tāpēc sāku domāt par parka izveidi. Pašam patīk, citus varu izklaidēt un vecumdienās pie pensijas varētu nedaudz piepelnīt,” norāda J.Jākabsons.

Parka saimnieka veikums vairākkārt rādīts televīzijā, tāpēc apmeklētāju skaits strauji pieaudzis. Pirms tam reklāmu cilvēki nodeva viens otram, jo Jānis pats parku īpaši nereklamēja, un apmeklētāju skaits bija krietni mazāks. Parka saimnieks skaidro, ka labirintu apmeklē arī ārvalstu tūristi, ar kuriem sazināties dažkārt nākas, izmantojot tikai žestus, jo viņš angļu valodu nepārzina, un ne visi zina krievu valodu.

Figūras lietus laikā netiek īpaši aizsargātas – kam jānotiek, tas notiks. Ja kāda koka figūra sabojājas vai arī tiek sabojātas tūristu apmeklējuma laikā, tā tiek aizstāta ar jaunu. “Es to saucu par izturības pārbaudi, jo tā var redzēt, kas ir bijis pārāk neizturīgs un ko vajag uzlabot. Nevar visu uztaisīt ideālu pirmajā reizē,” smejoties stāsta parka īpašnieks. Ziemā visas figūras tiek nestas iekštelpās un parks paliek tukšs, tāpēc apmeklētāju šajā periodā nav.

Ar parkā izvietotajiem uzdevumiem tūristi lielākoties tiek galā paši, taču gadās, ka saimniekam jāiet palīgā tos atrisināt. Parkā atrodami uzdevumi gan bērniem, gan lielākiem un erudītākiem cilvēkiem, tāpēc ne visus uzdevumus var atrisināt ātri.

Jānis stāsta, ka idejas jaunām figūrām un atrakcijām rodas pašas no sevis, reizēm gadās pat nosapņot. “Esmu tajā visā iekšā, atpakaļceļa vairs nav. Bieži man jautā, kas jauns apskatāms parkā. Ieraugu kaut ko bukletos vai reklāmās un nav ilgi jāgaida, ka tas jau ir man dārzā. Aizmests tiek tikai tas, kas apmeklētājiem vairs nav interesants, un tā gadās ļoti reti. Cilvēki un viņu vēlmes ir dažādas, tāpēc tas, kas vienam šķiet garlaicīgs, otram var šķist tieši pretējs.”

Beverīnas labirintu teritorijā vasara ir ballīšu sezona. Pagājušajā gadā iecienītas bija vecmeitu ballītes. Bieži tiek rīkoti pasākumi bērniem vai arī dzimšanas dienu pasākumi pieaugušajiem. Šogad vēl nav sākusies kāzu sezona, taču daži pasākumi jau ir bijuši.

“Šeit gandrīz visi pieaugušie uz laiku atgriežas bērnībā, un tas mani ļoti iepriecina. Kas var būt labāks kā vērot, ka mani darbi pozitīvi maina pieaugušus cilvēkus?”

ar smaidu sejā stāsta Jānis.