Lasīšanas laiks: 4 min
“Būvkomersantu konkurētspējas celšana un kopīgi īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai sekmēs būvniecības nozares ilgtspējīgu attīstību, kas būs balstīta uz inovatīvām tehnoloģijām un būvmateriāliem, arhitektonisko kvalitāti un kvalificētu darbaspēku. Savukārt nepārtraukts darbs pie normatīvās bāzes pilnveidošanas gan uzņēmējdarbības jomā, gan būvniecībā ir būtisks priekšnoteikums investīciju piesaistei Latvijā,” atklājot “Būvniecības nedēļu 2016”, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Būvniecības nozare ir viena no būtiskākajām ekonomikas nozarē Latvijā – tajā darbojas ap 7,5% visu nodokļu maksātāju, kuri gadā nodokļos nomaksā vairāk nekā 240 miljonus eiro, rada ap 1,25 miljardu EUR pievienotās vērtības un nodarbina vairāk nekā 60 tūkstošus strādājošo.
Jau vairāk kā gadu būvniecības procesu Latvijā regulē jauns Būvniecības likums, kas precīzi ir noteicis katra būvniecības procesā iesaistītā pienākumus un atbildību. “Taču nevienu reformu nevar īstenot bez pašas nozares atbalsta – ne visu var regulēt ar normatīviem, nozarei pašai jāgrib pašdisciplinēties, attīrīties no tiem, kas grauj nozares prestižu. Tāpēc apsveicama ir Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu iniciatīva par kopīgu memorandu ar Latvijas valdību, apņemoties veikt virkni pasākumu nozares sakārtošanai”, turpina ministrs.
Būvniecība ir sevišķi komplicēta nozare, jo vairumam procesa dalībnieku nepieciešama tehniska specializācija, bet pārējiem jābūt iespējai paļauties uz speciālista kompetenci. “Neraugoties uz to, ka visu būvniecībā iesaistīto pušu pārstāvji piedalījušies Būvniecības likuma un procesa regulējuma izstrādē, arvien ir aspekti, ko nepieciešams ieviest, mainīt, pilnveidot. Tik daudzšķautņainā nozarē kā būvniecība izmaiņas nedrīkst būt haotiskas. Tādēļ Ekonomikas ministrijas uzdevums ir pilnveidot regulējumu, darot to ar sistēmisku pieeju,” norāda A.Ašeradens.
Jau vairāk nekā gadu būvniecības noteikumu skaidrošanai un procesa uzraudzībai izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kuru arī nākotnē sagaida nopietni uzdevumi. Tuvākajā laikā tā ir ne vien būvuzraudzība, kur birojs regulāri ziņo par paveikto, bet arī būvniecības ekspertu sertifikācija.
Parakstot Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorandu par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē un rīcības plānu 2016.-2018. gadam par prioritāri veicamajiem uzdevumiem, puses apņemas kopīgi veikt pasākumus ēnu ekonomikas, jo īpaši nelegālās nodarbinātības, izskaušanai; skaidras publisko būvdarbu iepirkumu sistēmas stiprināšanai; būvniecībā iesaistīto pušu civiltiesisko attiecību reglamentēšanai; samērīgu un skaidru nozares un valsts attiecību veidošanai; kā arī atbildības par būvdarbu kvalitāti nodrošināšanai.
Būvniecības nozares ilgtspējīgai izaugsmei Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie Būvniecības attīstības plāna 2017.-2020. gadam. Ministrija ir iecerējusi pārskatīt būvniecības procesa dalībnieku pienākumus un pilnveidot būvizstrādājumu uzskaites organizēšanas sistēmu būvniecības nozarē. Tāpat plānots ieviest standartus publisko būvdarbu līgumiem, kā arī pārskatīt būvnormatīvu sistēmu, saskaņojot to ar Eiropas normām.
Komersantu starptautiskās konkurētspējas veicināšanai nākamajos piecos gados atvēlēti nozīmīgi finanšu līdzekļi – 237 miljoni EUR, taču vienlaikus ar līdzekļu iepludināšanu nozarē svarīgi ir īstenot virkni aktivitāšu, kas sekmētu nozares darbības sakārtošanu Latvijā.
Būvkomersantu klasifikācijas ieviešana liks būvkomersantiem uzmanīgāk sekot profesionālo spēju uzturēšanai un atbildīgai profesionālajai darbībai. Būvkomersanti, kuri būs ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā, būs motivēti kļūt stiprāki un speciālo darbu veicēji – profesionālāki, tādējādi kļūstot pievilcīgāki kā uzticami un profesionāli pakalpojumu sniedzēji citos ES tirgos.
Ieviešot ID kartes, tiks veicināta būvstrādnieku kvalifikācijas celšana. ID karte apliecinās tās īpašnieka kvalifikāciju, kas savukārt būs saistīta ar minimālo darba samaksas likmi. Līdz ar to būvstrādnieki būs motivēti iegūt kvalifikāciju un pretendēt uz augstāku samaksu. Kvalificēts darba spēks cels uzņēmuma eksportspēju.
Ministrija atbalsta nozares iniciatīvu un apņēmību panākt vienošanos par darba samaksas likmju noteikšanu. Šis solis būs sektora kopējā noskaņojuma barometrs – tas ļaus visiem procesa dalībniekiem ieraudzīt, cik patiesībā ir to komersantu, kuri gatavi legālai algu izmaksai. Šis varētu būt precīzākais ēnu ekonomikas mērījums, kāds līdz šim veikts.
Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidošana nodrošinās dokumentu un datu savietojamību un pieejamību. Nākotnē tā varētu aptvert arī būves informācijas modelēšanas sistēmu, kas kā efektīvs sarežģītā būvniecības procesa vadības rīks tiek aktīvi izmantots citur pasaulē, piemēram, Skandināvijā.
Kā zināms, laika posmā no 31. maija līdz 3. jūnijam Rīgā norisinās “Būvniecības nedēļa 2016”, kas ir lielākais gadskārtējais būvniecības nozares notikums Latvijā. Papildu informācija par “Būvniecības nedēļa 2016” pasākumiem publicēta Būvniecības valsts kontroles biroja tīmekļa vietnē.
